Atalgojumu raksturojošie dati rāda, ka augstākā izglītība paver ceļu uz labāk apmaksātu darbu. Speciālisti, kam ir augstākā izglītība, var nopelnīt vairāk nekā darbinieki ar vidējo, profesionālo vai pamatlīmeņa izglītību. Visaugstākais vienas stundas vidējais atalgojums fiksēts vīriešiem un sievietēm, kam ir doktora grāds (attiecīgi 18,62 un 14,80 eiro) un maģistra grāds (12,58 un 10,23 eiro), skaidro Centrālā statistikas pārvalde. Šie dati gan attiecas uz 2022. gadu, un kopš tā laika atalgojuma vidējais līmenis ir kāpis. Kopumā Latvijā šā gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa stundā bija 11,41 eiro bruto, bet vidējā mēnešalga – 1671 eiro bruto.
Arī Swedbank Finanšu institūta pētījums atklāj, ka 26% vecāku uzskata – tieši izglītošanās viņu bērniem – šolaiku jauniešiem – ļaus iegūt labu darbu.
Vienlaikus Ekonomikas ministrijas (EM) prognozes rāda, ka ne visu studiju programmu absolventi būs pieprasīti darba tirgū, jo pieaugs humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kā arī komerczinātnēs izglītību ieguvušo cilvēku pārprodukcija. EM arī prognozē, ka tehnoloģiju attīstības rezultātā būtiski saruks pieprasījums ne tikai pēc mazkvalificētu darbu veicējiem, bet arī pēc klientu apkalpošanas, tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju speciālistiem. Teorētiski ap 2030. gadu vislabākais starta laukums karjeras veidošanai būs tiem jauniešiem, kuri ieguvuši izglītību dabaszinātnēs un inženierzinātnēs.
Jāpiemin arī, ka gan Latvijā, gan citur pasaulē vērojama tendence – augstskolas diploms, ja vērtē ilgtermiņā, visas profesionālās dzīves garumā, ir noderīgs labklājības pamats, jo studijas attīsta tādu domāšanu, kas ļauj saskatīt jaunas iespējas mainīgos apstākļos.
Laiku pa laikam mūsu sabiedrībā tiek aktualizēta ideja, ka augstākā izglītība jānosaka par obligātu prasību Saeimas deputātiem. Parasti gan augstskolas diploma nav vien mazāk par 10% no visiem parlamentāriešiem, līdz ar to ir maz ticams, ka Latvijā situācija veselības aprūpē, ekonomikā un citās jomās būtu ievērojami labāka, ja uz Saeimu drīkstētu kandidēt tikai personas ar augstāko izglītību. Turklāt ir bijuši spoži izglītoti politiķi, kuri pieņēmuši ļoti savdabīgus lēmumus un savas politiskās karjeras gaitā iekūlušies dažādos skandālos.
Kopumā gan politikā, gan daudzās citās jomās līdz ar augstāko izglītību ir nepieciešama prasme domāt stratēģiski.