Auziņš: Pie mums pierasts gausties, ka jaunatne kļūst slikta

Cik nozīmīgi ir tas, ka cildinām izcilības dažādās jomās?Šos cilvēkus izcelt, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Es esmu bijis dažādās žūrijās. Noslēguma pasākumos suminot cilvēkus par kādu varonīgu rīcību, aizkustinājums ir liels gan skatītājiem, gan arī žūrijai, bet tajā pašā laikā jārēķinās, ka pretendentu atlasē ir arī nejauša izvēle, jo policistu, glābēju utt. ir ļoti daudz, droši vien katrs kaut kādā brīdī kaut ko labu ir izdarījis.Par ko uzzina, to arī slavina?Jā. Un tajā visā piedevām ir arī liels šova elements, kas brīžiem ņem priekšroku pat pār saturu. Piemēram, televīzijas studijā notiek skolēnu zināšanu konkursa fināls, kur izšķiras uzvarētājs, bērniem trīc rokas, pildot uzdevumu, un tad pēkšņi iznāk režisors priekšā, saucot: stop, stop, stop! Jo kaut kas nav labi no filmēšanas viedokļa, kaut kas jāsāk no jauna.TOYP projektā nav akcents uz šovu, un mēs zinām, ka tie, kas uz šo balvu pretendē, jau ilgstoši dara patiesi unikālas lietas.Kuru no pretendentiem jūs pats izceltu?Raimondu Elbakjanu no Ghetto Games. Vismaz man ir pārliecība, ka viņa veikums ir tāds, ko varam kā piemēru rādīt arī citiem pasaulē. Raimonds apzinās, ka ir svarīgi palīdzēt tiem bērniem, ko citkārt uzskatām par grūti audzināmiem, tādiem, kas nezina, kur likt enerģiju, kas ir dumpinieki.Raimondam arī izdodas noturēties pretī visādiem izaicinājumiem.Konkrētāk?Varbūt tas salīdzinājums mazliet pārspīlēts, bet ir vesela virkne lielu pasākumu, kas sākumā neformāli pulcē daudzus domubiedrus, bet pēc tam strauji komercializējas, jo kāds tos pārņem, saskatot iespēju nopelnīt. Man liekas Ghetto Games potenciāli šāda bīstamība pastāv, bet Raimondam izdodas pret to noturēties, lai gan brīžiem izskatās, ka jau balansē uz robežas.Suminot vispārzināmus līderus, iedrošinām arī citus maksimāli sevi realizēt katram savā jomā.Protams. Tāpēc man par šo projektu ir īpaši pozitīva sajūta.Ikdienā strādājat ar studentiem. Cik liels ir potenciāls, lai šādu līderu būtu vēl daudz vairāk?Pie mums pierasts gausties, ka jaunatne kļūst slikta, kaut kāds ideālisms iet mazumā utt. Man galīgi nav tādas sajūtas. Absolūti pozitīva pieredze man ir ar izcilāko skolēnu nometni Alfa, kur pats, vēl būdams skolnieks, šķiet, trīs vasaras piedalījos un arī tagad katru gadu braucu nolasīt kādu lekciju un tikties. Sajūta tur ir fantastiska. Starp citu, Mudīte Kalniņa, kas ir viena no galvenajām nometnes rīkotājām, būtu pelnījusi būt starp tiem, ko īpaši suminām. TOYP balvai gan viņa nekvalificējas pēc vecuma.Bet ir arī citi piemēri. Jauniešu pašorganizētais Skepticafe. Satori. LU Fizikas fakultātes telpās darbojas Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centrs, kas organizē apmācības pasākumus skolotājiem. Jāsaka, skolotāji mums ir labi, pilni entuziasma, bet lielā mērā dzīvo noslēgtā vidē - ja augstskolu pasniedzējiem nepārtraukti ir iespēja būt starptautiskās konferencēs, tad skolotājiem šādu iespēju ir daudz mazāk. Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centrs šo vakuumu cenšas aizpildīt. Pieprasījums dalībai viņu pasākumos ir milzīgs.Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 12.augusta, numurā!**