Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Apinis: Augsim lēnāk nekā līdz šim

Pēdējā laikā dažādas institūcijas nākušas klajā ar aprēķiniem par iedzīvotāju pirktspējas izmaiņām gan Baltijas valstu, gan visas Eiropas ietvaros. Lai arī kādā ģeogrāfiskā griezumā tiktu apskatīts minētais jautājums, Latvija atrodas izaugsmes spicē. Tā, piemēram, pētījumu kompānija GfK nesen nāca klajā ar apziņojumu, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja pagājušajā gadā palielinājusies vidēji par 6,6%, kas ir augstākais rādītājs Baltijas valstu vidū.

Savukārt SEB banka atzinusi, ka Baltijas valstu iedzīvotāju vidū Latvijas strādājošo ienākumi pērn pieauguši visstraujāk, sasniedzot 7,4%, bet reālā vidējā darba samaksa (ierēķinot inflācijas ietekmi) ir par 10% augstāka nekā 2008. gadā, kad šajā ziņā tika sasniegta pirmskrīzes virsotne.

Tas, protams, kontrastē ar internetā bieži vien lasāmajiem komentāriem, ka nekādas izaugsmes nav un vispār viss kļūst tikai sliktāk. No dažādu aptauju rezultātiem noteikti var nonākt pie secinājuma, ka Latvijas sabiedrība ir samērā konservatīva, savukārt attiecībā uz dzīves apstākļu uzlabošanos - arī pesimistiska. Viens no galvenajiem iemesliem ir atziņa, ka ekonomikas pieaugums, ko valsts ir piedzīvojusi pēckrīzes periodā, ne tuvu nav bijis vienādi dāsns pret visiem un sabiedrības noslāņošanās turpinās. Lai arī mazāk atalgoto strādājošo skaits sarūk, Centrālās statistikas pārvaldes mājsaimniecību aptauju dati liecina, ka pērn ceturtajā ceturksnī 45,7% strādājošo mēneša neto darba samaksa nav pārsniegusi 450 eiro.

Ja kopējais algu līmenis ir zems, tad arī pie solīda pieauguma (procentos) tikt nav grūti, savukārt straujš darba samaksas pieaugums uz šobrīd faktiski neesošas inflācijas fona arī nodrošina vidējās pirktspējas palielināšanos. Taču ekonomisko procesu virzība gan Latvijā, gan pasaulē vedina domāt, ka arī šis «vidējās statistiskās» pirktspējas pieaugums kļūs lēnāks, nekā tas bijis iepriekšējos gados. Līdz šim algu pieaugumu sabiedriskajā sektorā veicināja nodokļu ieņēmumu palielināšanās, kas saistīta ar kopējo ekonomikas «atlēcienu» pēckrīzes periodā, savukārt privātajā sektorā līdz ar kvalificētu darbinieku trūkumu nācās piedomāt, lai labākie kadri neaiziet citur. Taču pasaules ekonomikas sirgšana ar deflācijas procesiem nozīmē to, ka realizācijas, peļņas un līdz ar to arī iekasēto nodokļu pieaugums var izpalikt, līdz ar to var nebūt naudas arī tam, lai celtu algas. Protams, dažādās nozarēs situācija var stipri atšķirties, taču, ja Eiropas ekonomiskie procesi noritēs līdzīgi kā pēdējo gadu laikā, ir jārēķinās ar to, ka kopējais sabiedrības maksātspējas līmenis augs lēnāk nekā līdz šim un iedzīvotāju noslāņošanās turpināsies.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē