Nesen importa tarifi 25% apmērā tika noteikti svarīgām ASV tirdzniecības partnerēm Kanādai un Meksikai, uz mēnesi gan atbrīvojot no tarifiem automašīnu importu. (Nedaudz vēlāk tarifi Meksikai tika uz mēnesi atlikti – red.)
Tarifi Ķīnas importam ir pacelti vēl par 10%, un kopējais pieaugums kopš D. Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā sasniedzis 20%. ASV rīcībai ir sekojuši atbildes soļi no Ķīnas un no Kanādas.
Nesen Piegādes vadības institūta veiktajā uzņēmumu aptaujā ASV menedžeri atzina, ka klienti sāk atlikt pasūtījumu veikšanu, kamēr nav skaidras izpratnes par importa tarifiem.
Jāņem vērā, ka importa tarifu ieviešana un imigrācijas apkarošana var kāpināt ASV inflācijas tempus. 2025. gada janvārī ASV gada inflācija jau pakāpās līdz 3%. Kopumā tarifu ietekme uz patēriņa cenām būs atkarīga no tā, cik lielā mērā ASV uzņēmumi vēlēsies aizsargāt savu peļņu un pārlikt importa tarifus uz gala patērētājiem.
Līdz aprīlim ASV notiek tirdzniecības attiecību izvērtēšana. Aprīļa sākumā ASV plāno savstarpēji izlīdzināt tarifus starp ASV un citām valstīm. Eiropas Savienības (ES) gadījumā tas varētu nest augstākus tarifus automašīnām.
ES dalībvalstu eksports uz ASV veido piektdaļu no visa eksporta ārpus ES dalībvalstīm. Papildus tarifu draudiem riskus ražotājiem ES dalībvalstīs varētu radīt citu valstu eksportētāji, kas, bēgot no ASV tarifiem, varētu meklēt noietu savai produkcijai ES tirgū. Tas var kaitēt eirozonas ekonomikai.
ASV importa tarifu haoss ir aktualizējis jautājumu, vai ASV ekonomikā varētu iestāties lejupslīde. Pagaidām gaidīt recesiju nav pamata. Pirmkārt, ASV ekonomikas stāvoklis ir samērā labs. Par spīti atsevišķu noskaņojuma rādītāju kritumam šāgada februārī un zemākiem mājsaimniecību tēriņiem gada pašā sākumā, pieprasījums saglabājas spēcīgs, un arī pakalpojumu sniedzēji ASV pagaidām nezaudē optimismu. Otrkārt, lai gan D. Tramps savu jauno termiņu uzsācis ar daudzu tarifu ieviešanas draudiem, vēlāk varētu sekot pozitīvas izmaiņas nodokļu aspektā. Tikmēr eirozonā un Ķīnā visdrīzāk redzēsim lielākus budžeta tēriņus, kas varētu daļēji atsvērt tarifu negatīvo ietekmi.
Vācijas politiķi marta sākumā paziņoja par fiskālā kursa maiņu, atsakoties no aizsardzības tēriņu griestiem un nākamajos desmit gados solot infrastruktūrai novirzīt 500 miljardus eiro. Tas varētu būtiski uzlabot Vācijas izaugsmes perspektīvas un palīdzēt šai valstij izkļūt no divus gadus ilgušās stagnācijas. Arī Ķīnas valdība ir paziņojusi, ka ir apņēmības pilna noturēt ekonomikas izaugsmi 5% līmenī.
Kopumā – ņemot vērā strauji mainīgos D. Trampa lēmumus, ir nepieciešams regulāri sekot līdzi aktualitātēm.