Starp akciju tirgiem straujāko kritumu piedzīvoja ASV ar mīnus 2,4%, ko ietekmēja gan Federālās rezervju sistēmas (FRS) signāli par lēnāku procentu likmju samazināšanas tempu 2025. gadā, gan bažas par jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa politikas ietekmi uz ekonomikas izaugsmi. Eiropas un attīstības valstu indeksu vērtība kritās par attiecīgi mīnus 0,5% un mīnus 0,2%. Eiropā akciju tirgu uz leju pavilka neskaidrības par D. Trampa politikas ietekmi uz globālo tirdzniecību. Savukārt Ķīnas akcijas uzrādīja pozitīvus rezultātus ar 2,5% pieaugumu. Tas skaidrojams ar uzlabojumiem nekustamā īpašuma sektorā un eksporta pieaugumu.
Decembrī FRS pazemināja dolāra likmi par 0,25 procentpunktiem līdz 4,25–4,5% līmenim, kopējam samazinājumam 2024. gadā sasniedzot vienu procentpunktu. Salīdzinoši spēcīgs ekonomikas fons un augstākas inflācijas prognozes lika FRS 2025. gada aplēsēs ierēķināt lēnāku likmju mazināšanu – par 0,50 procentpunktiem. Novembrī ASV inflācija gada griezumā pakāpās līdz 2,7% (no 2,6% oktobrī). ASV ražošanas izlaide aizvadītā gada pēdējā mēnesī uzrādīja kāpumu, apsteidzot tirgus prognozes. Jauno pasūtījumu skaits sasniedza augstāko punktu pēdējā gada laikā. Jauno mājokļu tirdzniecības apjomi decembrī pakāpās par 5,9%. Nodarbinātība ārpus lauksaimniecības sektora uzlabojās, pievienojot 227 000 darba vietu.
Decembra sākumā Eiropas Centrālā banka (ECB) samazināja procentu likmes par 0,25 procentpunktiem, depozīta likmei sasniedzot 3% apgabalu. ECB pazemināja 2025. gada prognozes, paredzot, ka iekšzemes kopprodukts augs par 1,1% pēc 0,7% šogad, tikmēr inflācija pazemināsies līdz 2,1% no 2,5% 2024. gadā.
Lai gan ekonomika ir uzrādījusi atveseļošanās pazīmes, jaunākie dati liecināja par uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanos. Jauno pasūtījumu apjoms turpināja kristies, liekot rūpnīcām mazināt ražošanas apjomus.
Mainījās inflācijas tendences, kopējai inflācijai novembrī pieaugot līdz 2,3%. To noteica pakalpojumu izmaksas un bāzes efekti no iepriekšējā enerģijas cenu krituma. Darba tirgus joprojām ir saspringts, bezdarbam stabilizējoties aptuveni pie 6,5% atzīmes.
Attīstības valstu akciju indekss uzrādīja negatīvus rezultātus. To lielā mērā ietekmēja bažas par stingrāku ASV monetāro politiku, D. Trampa politikas ietekmi uz globālo tirdzniecību, kā arī Ķīnas valdības ekonomisko atbalsta programmu nepietiekamību.
Latīņamerikas tirgu negatīvi ietekmēja vara cenas kritums un spēcīgāks ASV dolārs.