Darba slodzes tiek pārdalītas, rezultātā strādājošo skaits sarūk, gluži tāpat kā algu fondi. Atšķirībā no gada otrā ceturkšņa trešajā ceturksnī kopējais darba algu fonds Latvijā kopumā pieaudzis par 2,4%, taču to ne tuvu nevar uzskatīt par tendenci visās tautsaimniecības nozarēs.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ziņo, ka samazinājums bijis vērojams transporta un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas, finanšu un apdrošināšanas, administratīvo un apkalpojošo dienestu, mākslas, izklaides un atpūtas, kā arī citu pakalpojumu nozarēs. Savukārt pozitīva informācija no darba tirgus ir tā, ka rudenī notikušais Covid-19 uzliesmojums līdz novembra beigām vēl nebija apturējis kopš vasaras vērojamo reģistrētā bezdarba līmeņa samazināšanās tendenci. Gan oktobra, gan novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4%, salīdzinājumam – augusta beigās šis skaitlis sasniedza 8,2%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.
Tas vieš cerības, ka, Covid-19 izplatībai kļūstot lēnākai, paveras iespējas, ka gan tautsaimniecība, gan kopējie labklājības rādītāji drīzumā varētu atgūties, tomēr līdz tam jāpārdzīvo smaga ziema.
Mazāk iespēju
Vienlaikus par labklājības krituma un darba tirgus situācijas pasliktināšanos liecina gan aizņemto, gan brīvo darbvietu skaita samazināšanās valstī, norādot uz nodarbināto cilvēku skaita sarukumu un arī uz to, ka pašlaik nestrādājošajiem cilvēkiem grūtības atrast darbu ir lielākas nekā iepriekš. Šā gada trešā ceturkšņa beigās Latvijā bija 20,8 tūkstoši brīvu darbvietu, salīdzinot ar atbilstošu laika periodu pērn, to skaits ir samazinājies par 8,4 tūkstošiem jeb 28,7%, liecina CSP dati.
Sabiedriskajā sektorā bija 7,9 tūkstoši brīvu darbvietu, bet privātajā – 12,9 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājies par 8,4 tūkstošiem jeb 39,5%, savukārt sabiedriskajā sektorā tas nedaudz palielinājies – par 0,1 tūkstoti jeb 0,7%. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, brīvo darbvietu skaits palielinājies par 3,8% jeb 0,8 tūkstošiem. Privātajā sektorā tas pieaudzis par 8,3% jeb vienu tūkstoti, savukārt sabiedriskajā sarucis – par 2,9% jeb 0,2 tūkstošiem. Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bijis kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 3,7%, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru pamatgrupā – 2,5%. Pieprasījums pēc darbiniekiem samazinājies visās galvenajās profesiju pamatgrupās, bet visvairāk – pēc kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem, speciālistiem, vienkāršo profesiju darbiniekiem, kā arī pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem.
Neiepriecinoša informācija ir arī par aizņemtajām darbvietām. To skaits gada laikā ir sarucis par 19,5 tūkstošiem, no tām privātajā sektorā ir bijis par 19,2 tūkstošiem, bet sabiedriskajā – par 0,3 tūkstošiem darbvietu mazāk nekā pērn trešajā ceturksnī.
Kopumā aizņemto darbvietu skaits trešā ceturkšņa izskaņā sasniedzis 898,7 tūkstošus.
Zūd pirktspēja
Pasliktinoties situācijai darba tirgū, likumsakarīgi samazinās iedzīvotāju rīcībā nonākošā naudas summa. Balstoties uz aptaujas datiem, Swedbank Finanšu institūts nesen vēstīja, ka šogad savas finansiālās situācijas pasliktināšanos sajutuši 42% mājsaimniecību. Vēl apmēram tikpat daudz aptaujāto mājsaimniecību norādījušas, ka to finansiālā situācija nav mainījusies, bet tikai 14% mājsaimniecību finansiālā situācija uzlabojusies. Kopumā iedzīvotāji aizejošā gada notikumus un to ietekmi uz personīgo maciņu novērtējuši ar spēcīgāko negatīvo vērtējumu kopš 2013. gada.
Pozitīvs situācijas vērtējums biežāk novērojams to respondentu grupās, kuriem ir augstākā izglītība, vidēji augsti vai augsti ienākumi, kuri ir nodarbināti publiskajā sektorā un ir vecumā līdz 34 gadiem, tendences skaidro institūtā. Finanšu institūta pētījums arī vēsta, ka, vērtējot atsevišķu faktoru ietekmi, kam bijusi spēcīgākā ietekme uz finansiālo situāciju, iedzīvotāji līdzīgi kā citos gados norāda, ka lielu daļu ienākumu 2020. gadā nācies izdot par pārtiku un mājokli – lai arī šogad šis tēriņu slogs bijis nedaudz mazāks, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. ''Zīmīgi, ka 50% mājsaimniecību negatīvas pārmaiņas finanšu situācijā nesis Covid-19, radot neparedzētus tēriņus un sarežģījumus naudas lietās. Iedzīvotāju vērtējumā būtiski bijuši arī tēriņi par veselību. Savukārt mazāk nekā citus gadus 2020. gadā ģimenes atvēlējušas transporta izdevumiem, tas skaidrojams gan ar degvielas cenu kritumu, gan ar ierobežotajām pārvietošanās iespējām, gan darbu un mācībām no mājām. Tāpat sabiedrība neitrāli vērtē nodokļu izmaiņu ietekmi uz savām finansēm un saredz mazāku tēriņu pieaugumu valsts likumdošanas izmaiņu rezultātā, piemēram, akcīzes preču, kā arī valsts un pašvaldību pakalpojumu izmaksu sadaļās,'' norāda pētījuma dati.
Vienlaikus 42% respondentu atzīst, ka mājsaimniecībā samazinājušies kopējie ienākumi, bet katra trešā ģimene norāda uz grūtībām mēneša beigās ''savilkt galus''.
Vērojamas arī iedzīvotāju bažas par savu līdzšinējo darbavietu. Swedbank institūcijas dati norāda uz visai mazu optimisma līmeni attiecībā uz varbūtējām materiālās situācijas izmaiņām nākamajā gadā. Proti, 38% respondentu pieļauj, ka finanšu situācija pasliktināsies, 26% prognozē nemainīgumu, bet pozitīvu prognozi izsaka tikai 16% Latvijas iedzīvotāju. Līdz ar to arī šajā ziņā vērojams spēcīgākais negatīvais vērtējums kopš 2013. gada.
Mazāki uzkrājumi
Lai arī statistikas dati norāda uz aizvien jauniem mājsaimniecību uzkrājumu rekordiem, Finanšu institūta aptaujas rezultātos novērojama tendence, ka pēdējos 12 mēnešos iedzīvotājiem biežāk nekā iepriekš nācies ķerties klāt saviem uzkrājumiem un 46% aptaujāto uzkrājumu apmērs samazinājies.
Par mazāku uzkrājumu veidošanu liecina arī nozares apskata Maxima mazumtirdzniecības kompass dati. Saskaņā ar tiem līdzekļus ''drošības spilvena'' izveidei šogad novirzījuši 56% iedzīvotāju, kas ir par trim procentiem mazāk nekā pēdējo triju gadu laikā. Naudas grūtību pieaugums iedzīvotājiem ir nopietns iegansts, lai veicinātu pirktspējas saglabāšanos, sevišķi domājot par mazāk turīgo sabiedrības daļu. Maxima Latvija vadības komandas pārstāvis Jānis Vanags atgādina, ka Latvijā pat ekonomikas atkopšanās periodā pēc 2008. gada krīzes joprojām bija viens no visaugstākajiem sociālās nevienlīdzības indeksiem, kas liecina par nepietiekamu atbalstu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Viņš arī norāda, ka pārtikas produkti Latvijā veido proporcionāli lielāku mājsaimniecību ikmēneša izdevumu daļu nekā vidēji Eiropas Savienībā.