Sarūk iespējas ēdiena iegādei
Gan strādājošajiem iedzīvotājiem, gan pensionāriem kritusies pirktspēja pārtikas segmentā.
Pirktspēja
Alkoholu varēs iegādāties no 20 gadu vecuma
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholiskos dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.
Pirktspējas kritums mūsu valstī kļūst aizvien izteiktāks
Iedzīvotāju rocībai dilstot, arī Latvijas ekonomikas apgriezieni var manāmi sarukt.
Statistikas dati liecina par negatīvām pārmaiņām iedzīvotāju pirktspējā
Pēdējo nedēļu laikā par Latvijas ekonomiku ir publicēti atšķirīgi dati. No vienas puses, ir daudz pozitīvas informācijas tā dēvētajā makrolīmenī, no otras puses – aizvien vairāk ziņu par iedzīvotāju finansiālo situāciju ir ļoti negatīvā nokrāsā, vedinot domāt, ka sabiedrības labklājības līmenis samazinās, pat neraugoties uz to, ka vidējā darba samaksa turpina palielināties.
Izvēlas veselīgus produktus
Lai gan daudzi mūsu valsts iedzīvotāji finansiālā ziņā dzīvo visai pieticīgi un Latvija neierindojas turīgāko Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, tomēr mazumtirdzniecību raksturojošie dati rāda – pircēji iepērkas visai intensīvi.
Pirktspēja turpinās augt
Valsts ekonomiskās izaugsmes dati liecina, ka pamazām samazinās ražojošās sfēras pienesums tautsaimniecības izaugsmē, taču tajā pašā laikā lielāku lomu iegūst ar patēriņu saistītās nozares.
Jaunas labklājības virsotne
Pēdējās nedēļās Latvijā vērojams visai pamanāms ekonomikas atskaišu un prognožu birums, un abos kontekstos ziņas ir visai priecīgas. Tas attiecas gan uz jau esošo sniegumu Latvijas tautsaimniecībā, gan arī uz ekspertu izteiktajām nākotnes prognozēm, kas, lai arī sola ekonomiskā pieauguma palēnināšanos, tomēr augšupeju, un, kas šajā gadījumā nav mazsvarīgi, tas attieksies arī uz iedzīvotāju banku kontu izrakstiem un lielāku banknošu sablīvējumu makos un bikšu kabatās.
Ekonomiste: Straujāk aug ne tikai algas, bet arī pirktspēja
Silstošais darba tirgus un minimālās algas kāpums veicināja vidējās bruto algas jeb algas "uz papīra" pieaugumu šī gada pirmajā ceturksnī. Tā bija 961 eiro, kas ir par 76 eiro jeb 8,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Ja šādu izaugsmes tempu būs izdevies noturēt, kas ir ļoti ticams, tad otrajā ceturksnī vidējā bruto alga jau pārsniegs 1000 eiro. Vidējās algas auga pilnīgi visās nozarēs. Pirmajā ceturksnī visstraujākais kāpums bija veselības aprūpē, kas saistāms ar veselības reformas uzsākšanu šī gada sākumā. Divciparu izteiksmē mērāms pieaugums bija vērojams arī, piemēram, būvniecībā, apstrādes rūpniecībā un lauksaimniecībā.
Turīgāki, bet aizvien jūtīgi
Valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanās aizvien vairāk jūtama arī iedzīvotāju uzvedībā veikalos. Par to liecina ne tikai statistikas datu apkopojums, bet arī tirdzniecības uzņēmumu veiktie tirgus noskaņojuma pētījumi, kuri liecina par patērētāju noskaņojuma uzlabošanos.