Amerikas Savienotajām Valstīm un Izraēlai uzsākot karadarbību pret Irānu, būtiski pieauga energoresursu cenas, kas ietekmē arī degvielas cenas. Degvielas cenu kāpums šobrīd vērojams ne tikai Latvijā, bet arī lielākajā daļā pasaules. Aktuāls ir jautājums par naftas cenu ietekmi uz degvielas cenām un pārneses ātrumu, apjomu. Konkurences padome (KP) uz Dienas jautājumu, vai šobrīd degvielas cenu kāpums uzpildes stacijās Latvijā ir pamatots, skaidri un nepārprotami neatbildēja.
Šonedēļ valdība apsprieda risinājumus degvielas cenu pieauguma ierobežošanai, tostarp samazināt akcīzes nodokli degvielai un ieviest virspeļņas nodokli degvielas mazumtirdzniecībā. Lai neradītu papildu spiedienu uz ekonomiku, mērķis būtu noturēt degvielas mazumtirdzniecības cenu līdz 1,80 eiro par litru. Attiecīgi lēmumi varētu tikt pieņemti līdz aprīlim. Jau iepriekš Baltijas valstu enerģētikas ministri izplatīja ziņojumu, ka katra valsts pieņems nacionālos lēmumus (starp valstīm koordinēti) par ārkārtas naftas rezervju atbrīvošanu tirgū (nosakot apjomus, termiņus un citus nepieciešamos parametrus), kas varētu palīdzēt ierobežot naftas cenu kāpumu, kas ir galvenais īstermiņa mērķis. Starptautiskajā praksē vairākas valstis jau izmanto stratēģiskās naftas rezerves, lai palielinātu piedāvājumu un mazinātu cenu kāpuma tempu.
Sarežģītā situācijā
Fiskālās disciplīnas padomē (FDP) Dienai atzīst, ka nav vienkārša, efektīva un fiskāli neitrāla risinājuma, kas ļautu šo degvielas cenu kāpumu ātri apturēt. Tirgus ekonomikā administratīva cenu griestu noteikšana nav uzskatāma par ilgtspējīgu un efektīvu instrumentu. Turklāt paši degvielas tirgotāji Latvijā norāda, ka viņu peļņas maržas pašlaik ir salīdzinoši zemas. Tas savukārt jau ir KP atbildības lauks, un tieši šādos tirgus spriedzes apstākļos īpaši nozīmīga kļūst efektīva konkurences uzraudzība.
KP norāda, ka pastāv vairāki mehānismi, kā cenu pieaugumu var ierobežot, tostarp cenu griestu vai maksimālo peļņas maržu noteikšana. Tomēr, ja šie mehānismi tiek piemēroti neapdomīgi, tie var būt tirgu kropļojoši. Jāuzsver, ka cenu griestu noteikšana, lai gan var būt attaisnojama kā ārkārtas (īstermiņa) risinājums, var negatīvi ietekmēt tirgus normālu darbību, jo tieša valsts intervence cenu noteikšanā var kropļot cenu signālus un tirgus mehānismus. Tas, vai cenu griestu noteikšana būtu attaisnojama, cita starpā ir atkarīgs arī no sagaidāmā tirgus situācijas ilguma, ko šobrīd prognozēt nav iespējams.
Savukārt peļņas maržu ierobežošana jeb maksimālo peļņas maržu noteikšana varētu būt tirgu mazāk kropļojoša, it sevišķi, ja piemērota īstermiņā, jo šādā gadījumā cenu signāli joprojām atspoguļotu faktiskās uzņēmumu izmaksas. Tomēr arī ar peļņas maržu ierobežošanu ir saistīti dažādi riski, piemēram, iespējama izmaksu manipulācija, lai uzņēmumi tādējādi iegūtu lielāku peļņu, kā arī zūd stimuls uzņēmumiem būt efektīvākiem un samazināt savas izmaksas. Turklāt šāda mehānisma ieviešana varētu būt saistīta arī ar būtisku administratīvo slogu, lai nodrošinātu tā uzraudzību
Nodokļu sloga vai drošības rezervju pakalpojuma maksas samazināšana ir instrumenti, kas varētu būtiski mazināt gala cenu patērētājiem, un šādi instrumenti nav tirgu kropļojoši, tādēļ arī, KP ieskatā, būtu uzskatāmi par efektīvākajiem.
Citadele bankas galvenā ekonomista Kārļa Purgaiļa ieskatā, Latvijā efektīvākais veids, kā nepieļaut nepamatotu cenu kāpumu, ir nevis administratīvu griestu noteikšana, bet elastīga akcīzes nodokļa pielāgošana, jo nodokļi veido būtisku daļu galīgajā cenā un tos var īslaicīgi koriģēt, lai amortizētu cenu šokus.
Ņemot vērā, ka Latvijā valdība apsver arī iespēju izmantot daļu naftas produktu rezervju kā vienu no tirgus stabilizācijas instrumentiem, FDP uzsver, ka šāds risinājums parasti ir īstermiņa rakstura – tas ne vienmēr nodrošina cenu samazinājumu, bet var palīdzēt ierobežot to turpmāku pieaugumu. Vienlaikus situācijas attīstība lielā mērā būs atkarīga no ģeopolitiskajiem procesiem Tuvajos Austrumos un militārās eskalācijas ilguma reģionā.
Ietekmē ātri
2022. gadā KP veica degvielas mazumtirdzniecības tirgus uzraudzību un izpētes ietvaros secināja, ka aptuveni 46% no degvielas cenas veido nodokļi un nodevas, 47% – degvielas iepirkuma cena, ap 6–7% – mazumtirgotāju uzcenojums. «Naftas cenu izmaiņas degvielas tirgū parasti pārnesas salīdzinoši ātri – vairāku dienu līdz dažu nedēļu laikā, jo Latvija pilnībā importē naftas produktus un tirgus ir cieši saistīts ar globālajām cenām. Degvielas mazumtirdzniecības gala cena 40%–48% veidojas no globālajām naftas cenām, tādēļ cenas pieauguma pārnese ir ap divām reizēm mazāka,» skaidro K. Purgailis.
KP norāda, ka seko līdzi situācijai degvielas tirgū kontekstā ar pašreizējo ģeopolitisko situāciju. KP var izvērtēt degvielas tirgus darbību savas kompetences ietvaros, tostarp veicot tirgus uzraudzību vai izmeklēšanu gadījumos, kad pastāv pazīmes par iespējamiem konkurences tiesību pārkāpumiem, piemēram, aizliegtu vienošanos vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Ietekmē visus
Augstākas degvielas cenas neizbēgami atstāj ietekmi uz tautsaimniecību kopumā. Tās palielina transporta, piegādes un uzglabāšanas izmaksas, kas savukārt var atspoguļoties arī pārtikas cenās, pat ja globālajos tirgos pārtikas izejvielu cenu dinamika šobrīd sāk stabilizēties. Ja energoresursu sadārdzināšanās saglabāsies ilgstoši, tas var ietekmēt arī nākamās apkures sezonas izmaksas, jo tuvākajā laikā sāksies jauns dabasgāzes iesūknēšanas cikls un būtiska nozīme būs gāzes cenai Eiropas tirgū, norāda FDP.
Latvijas Bankas analīze liecina, ka energoresursu cenām pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā var palielināties par aptuveni 0,6 procentpunktiem, ņemot vērā gan tiešo ietekmi uz enerģijas cenām, gan netiešo ietekmi uz transportu, pārtiku un pakalpojumiem.
Īstermiņā inflācijas kāpums palielina budžeta ieņēmumus, tomēr šo efektu vismaz daļēji mazina nepieciešamība pēc atbalsta pasākumiem, kam būtu jābūt pēc iespējas mērķētiem, uzsver FDP. Šādās situācijās nereti rodas politisks kārdinājums papildu ieņēmumus novirzīt plašākam tēriņu pieaugumam, taču, ņemot vērā šo ieņēmumu īslaicīgo raksturu, fiskāli atbildīga pieeja prasītu saglabāt piesardzību un koncentrēties uz precīzi mērķētu atbalstu. Vēlēšanu cikls šo spiedienu var vēl vairāk pastiprināt. Savukārt, ja eskalācija ieilgst un cenu spiediens saglabājas, pieaug arī negatīvās sekas tautsaimniecības reālajai izaugsmei – augstāku cenu, zemākas pirktspējas un iespējamās monetārās politikas reakcijas dēļ. Tas savukārt palielina riskus fiskālajai disciplīnai.