Strauji atgūstas
Pēdējo divu mēnešu laikā Ziemeļjūras jēlnafta Brent biržā sadārdzinājusies par 38-39% un piektdien rīta pusē tās cena atradās starp 54,5 un 55 ASV dolāru par barelu atzīmēm. Tādējādi varam uzskatīt, ka populārāko finanšu aktīvu veidu vidū pēdējo pāris mēnešu laikā melnais zelts ir atradies ienesīguma topa galvgalī. Kā stāsta BlueOrange investīciju analītiķis Pēteris Celms minētais kāpums sākās ASV prezidenta vēlēšanu dienā, kas norisa samērā mierīgi, kliedējot bažas par iepriekš prognozētajiem masveida nemieriem. Tomēr galvenais katalizators naftas un citu riska aktīvu cenu pieaugumam, pēc eksperta teiktā, bija vakcīnas izstrāde un tās ātra apstiprināšana, uzlabojot globālās ekonomikas atveseļošanās izredzes 2021. gadā, tostarp arī pieprasījumu pēc naftas. Eksperts uzsver to, ka naftas cenas biržā tiek noteiktas ASV dolāros, līdz ar to sadārdzināšanos daļēji var saistīt arī vājo ASV valūtu un investoru rīcību izmantot naftas kontraktus kā aizsardzības līdzekli pret inflāciju. "Bieži tiek teikts, ka finanšu tirgi ir tālredzīgi un ka tirgus kopumā vairāk interesējas par to, kas būs nākotnē, nevis par to, kas notika pagātnē, vai pat par to, kas notiek pašlaik. Tāpēc, lai gan vīruss turpinās dominēt virsrakstos un būtiski ietekmēs mūsu dzīvi ar pašreizējo infekcijas rādītāju pieaugumu, fakts, ka ir pavērts ceļš uz vakcināciju un tiek pārkāpti šķēršļi ekonomiskajam stimulam ASV un Eiropā, ir ļoti spēcīga perspektīva ekonomikas atveseļošanai. Nesenais naftas cenu kāpums atspoguļo šo pozitīvo noskaņojumu," uzsver BlueOrange investīciju eksperts.
Var iestrēgt
Tomēr naftas cenu tālākās izaugsmes perspektīvas nākamajos mēnešos, zināmā mērā var aptumšot iespējamība, ka Covid-19 pandēmiju neizdodas ierobežot un saslimstība turpina strauji pieaugt. Tas savukārt nozīmē, ka arī ceļojumu atsākšanās pasaulē var aizkavēties un iedzīvotāju mobilitātes līmenis var saglabāties zems. Līdz ar to arī pieprasījumam pēc degvielas nebūtu pamata pieaugt, kas negatīvi atsauktos arī uz naftas cenu biržā. "Ņemot vērā vakcīnu ieviešanas tempu, nav pamata uzskatīt, ka tuvākajos mēnešos pašreizējie ierobežojumi tiks atviegloti, neatstājot lielu cerību, ka naftas cenu kāpums turpinātos īstermiņā. Pat ģeopolitiskā spriedze, ko izraisīja Irānas nesen notikusī tankkuģa sagrābšana Hormuzas šaurumā, diez vai drastiski ietekmēs cenu būtiskā pieprasījuma trūkuma dēļ," situāciju vērtā Celms. Viņš atgādina, ka naftas cena samazinājās līdz ar citiem riska aktīviem un stabilizējās tikai 2020. gada aprīlī OPEC un citi lielie naftas eksportētāji rekordstraujā tempā (apmēram 10% no iepriekšējā apjoma) samazināja melnā zelta piedāvājumu. Tomēr tagad situācija mainās pretējā virzienā. BlueOrange eksperts norāda uz to, ka iepriekšējā mēnesī OPEC+ nolēma sākot ar janvāri palielināt ražošanu par 500 tūkst. barelu dienā. Tiesa tas ir mazāk nekā sākotnēji plānotais 2 miljonu barelu dienā pieaugums. Šobrīd Brent naftas cena ir aptuveni par 11 dolāriem jeb sesto daļu zemāka nekā pagājušā gada sākumā. Celms norāda, ka ievērojami zemākā cena liecina, ka globālais pieprasījums vēl ir tālu no tā, kur tas bija pirms pandēmijas, ierobežojot cenu pieaugumu potenciālu, kamēr piegādes pakāpeniski palielinās un līdzsvars tirgū tiek atjaunots.
Jāpiebilst, ka iepriekšējā līdzsvara atjaunošanās var ieilgt ne tikai tāpēc, ka lidmašīnas lido un auto brauc mazāk, bet arī ar visai lielo tirgus piedāvājumu. Lai arī izskanējušas norādes par to, ka jaunais ASV prezidents varētu apturēt jaunu atļauju izsniegšanu slānekļa naftas ieguvei, tomēr jāteic, ka šajā ziņā "vilciens jau ir aizgājis". No kādreiz lielā naftas importētāja ASV ir kļuvusi par eksportētāju un šis fakts vien pēdējās desmitgades laikā ir ievērojami mainījis iepriekšējo tirgus konjunktūru, strauji samazinot arī cenu līmeni. Jāpiebilst, ka uz ASV neattiecas OPEC+ vienošanās par ieguves apjomu izmaiņām, līdz ar to šīs valsts melnā zelta industrija varētu būt bijusi vislielākā ieguvēja no iepriekšējām naftas cenu pārmaiņām. Tas norāda, ka šī sektora uzņēmumi varētu būt pievilcīga investīcija tad, ja pēdējo pāris mēnešus vērojamais naftas cenas pieaugums turpinās. Tomēr, ja raugāmies ilgtermiņā būtisku naftas cenu pieaugumu var apturēt dažādi ar energoefektivitāti saistītie pasākumi, līdz ar to nevar izslēgt hipotēzi, ka neraugoties uz planētas iedzīvotāju skaita tālāku pieaugumu naftas pieprasījums var samazināties un šī ogļūdeņražu resursa cena var saglabāties zema. To var veicināt tehnoloģiskais progress, kas var novest pie zemāka kurināmā patēriņa, bet arī attiecībā uz naftas ieguves pašizmaksas samazināšanos un resursu iegūšanu tur, kur pirms 15 – 20 gadiem tas šķita kaut kas neiedomājams.
Inflācijas dzinulis?
Pašreizējā naftas sadārdzināšanās ir veicinoša patēriņa cenu pieaugumam. Tas jau manāms degvielas uzpildes staciju cenrāžos, taču ilgtermiņā var veicināt nedaudz dziļāku ietekmi, jo var augt kopējais izmaksu līmenis tautsaimniecībā. Degvielas cenu kritums līdz šim ir bijis būtiskākais deflācijas dzinulis Latvijā, taču tagad situācija pamazām var mainīties. Piemēram, pērn decembrī salīdzinājumā ar 2019. gada decembri degvielas cenas kopumā Latvijā bija sarukušas par 13,9%, tajā skaitā dīzeļdegvielas cena par 17,1%, bet benzīna – par 10,8%. Decembrī degvielas cenas vēl bija lētākas nekā novembrī, caurmērā krītoties par 0,9%, benzīnam kļūstot par 0,6%, bet dīzeļdegvielai – par 1,5% lētākai. Tomēr janvāra kopējā degvielas cenu statistika, visticamāk, zīmēs nedaudz atšķirīgu ainu. Visticamāk, ka mēneša laikā kopējais degvielas cenu līmenis būs pieaudzis, bet gada ietvaros notikušais cenu samazinājums bus mazāks nekā, piemēram, rudenī. Dārgāka nafta draud sadārdzināt arī siltumenerģiju, bet naftas cenām pieaugot ilgtermiņā galu galā palielināsies arī kopējais izmaksu līmenis tautsaimniecībā. Taču kā jau minēts iepriekš ir ļoti daudz faktoru, kuri visai drīz naftas cenu kāpumu var apturēt, līdz ar to diezin vai sagaidīsim būtisku inflācijas pieaugumu tieši melnā zelta dēļ.