Citas īstenības
Runājot par tehnoloģiskajiem sasniegumiem, kas ietekmē vai rada citu realitāti, jānodala divi attīstības virzieni – paplašinātā realitāte (augmented reality) un virtuālā realitāte (virtual reality). Abas nozares ir cieši saistītas, bet funkcionāli dažādas.
Virtuālā realitāte šobrīd tiek pasniegta, izmantojot uz acīm uzliekamas brilles, kas, sekojot līdzi galvas kustībām, ap lietotāju demonstrē mākslinieka vai programmētāja radītu pasauli, kuru lietotājs, iespējams, izmantojot klaviatūras, video spēļu pultis vai citas iekārtas var ietekmēt.
Savukārt paplašinātā realitāte ir mūsu "parastajā" realitātē ievietoti digitāli un virtuāli risinājumi, kas tiek uztverti, izmantojot speciālas brilles vai viedierīces. Iespējams, labākais piemērs ir šīs vasaras un, visticamāk, visa šī gada populārākā viedierīču spēle Pokemon Go, kur spēlētāji, pārvietojoties pa pilsētu vai laukiem, telefonu vai planšetdatoru var izmantot, lai sastaptu japāņu animācijas multfilmas varoņus, tos noķertu un izmantotu cīņā ar citiem spēlētājiem. Pievēršot tālruni, piemēram, Brīvības piemineklim, tur iespējams ierīces ekrānā redzēt pokemonu. Telefona ekrāns pievieno digitālos elementus īstajai pasaulei.
Investē lielas summas
Par šīs nozares nopietnumu liecina tas, ka «virtuālās un paplašinātās realitātes industrija dienā "apēd" apmēram 80 miljonus dolāru", Dienai zina stāstīt IT uzņēmuma Accenture Latvia eksperts Kaspars Auzarējs-Auzers. Pēdējos gados interese par šiem produktiem ir pieaugusi daudzkārt, un tāpēc arī lielākie tehnoloģiju uzņēmumi nekautrējoties investē milzīgas summas. Samsung, Sony, Facebook, Google, Microsoft, HTC un citi izstrādā savus risinājumus vai pārpērk stārtapus, kas ar to nodarbojas. "Ja skatās nākotnē, tad 2020. gadā tiek prognozēts, ka paplašinātā realitāte būs trīs reizes lielāka industrija, tās apgrozījums būs 90 miljardi, bet virtuālās realitātes industrijā – 30 miljardi," saka Accenture eksperts.
Paplašinātā realitāte ir ērta, jo gandrīz katram jau ir iekārta, ar kuru to izmantot – viedtālruņi un planšetdatori, iespējams, viedās brilles. Tālākā nākotnē zinātne sola pat implantus acīs. Google, kā vēsta tehnoloģiju portāls Techradar, nesen patentēja "kiborga acs ideju", kas paredz acī ievietot mākslīgu lēcu, kura varētu gan kompensēt redzes trūkumus, gan arī sūtīt un saņemt informāciju no viedajām ierīcēm. Šobrīd gan ir tikai patents un eksperti šo ieceri vērtē skeptiski.
Izglītībai un darbam
Viena no nozarēm, kurā virtuālā realitāte var spēlēt lielu lomu, ir izglītība. Accenture eksperts dalās ar personīgo pieredzi, stāstot par savu piecus gadus veco bērnu, kurš tagad var izmantot virtuālās realitātes brilles, lai izpētītu Saules sistēmu. Bērnam tas rada jaunus jautājumus uz vairo zinātkāri.
Līdzīgu viedokli Dienai maijā pauda arī Microsoft vadītājs Centrāleiropā un Austrumeiropā Maikls Kogelers, sakot, ka tagad bērniem nav obligāti jālasa tikai vēstures grāmatas, bet viņi var izmantot modernās tehnoloģijas, lai, piemēram, mācību stundu laikā paviesotos Senajā Ēģiptē.
Uzlabotā un virtuālā realitāte var būt noderīga arī darbam, piemēram, arhitektiem. Savukārt Auzarējs-Auzers min, ka noderīga iespēja būtu, ja, uzliekot uzlabotās realitātes brilles, tajās varētu redzēt elektrības vadus savas mājas sienās. Tas atvieglotu dzīvi brīžos, kad nepieciešams pielikt pie sienas skapīti.
Svarīgs saturs
"Visiem vajadzēs saturu, un tas nebūs tāds pats, kā tagad ir interneta lapās, norāda Accenture eksperts, skaidrojot, ka tehnoloģiju izmaiņas ietekmēs arī reklāmas. Piemēram, videospēlēs dinamiskas reklāmas varētu parādīties brīžos, kad spēlētājs paskatīsies uz reklāmas plakātu. Tāpat eksperti paredz, ka arī "reālajā" vidē ar uzlabotās realitātes brillēm, iespējams, varēs aizstāt ierastos reklāmas plakātus.
"Šī industrija ir iegāzusi tik milzīgi daudz naudas, ka ir jāsāk domāt, kā to visu monetizēt," skaidro Auzarējs-Auzers, piebilstot, ka pašas iekārtas neienesīs lielāko naudu. Viņaprāt, pakalpojumi un saturs būs tie, kas ļaus pelnīt. Iekārtas tomēr izmaksā pietiekami daudz naudas, un viņš paredz, ka varētu rasties virtuālās realitātes zāles un parki. Jāmin, ka šādi eksperimenti notiek jau šobrīd, – nesen portāls Diena.lv vēstīja par izklaides parku Japānā, kur cilvēki, izmantojot virtuālās realitātes brilles, var izdzīvot dažādus piedzīvojumus, piemēram, kaķa nocelšanu no dēļa, kas karājas daudzus simtus metru virs Tokijas. Lai gan lietotāji fiziski bija drošībā telpās, viņi, kā demonstrēja video no šī izklaides parka, juta nelabumu, reiboņus un bailes, kas saistās ar pārvietošanos pa augstām, nedrošām konstrukcijām. Kā jau ierasts, arī erotikas industrija nesnauž, un jau ir pieejamas erotiskās virtuālās realitātes filmas.
Speciālistus vajadzēs
Uzņēmums Accenture arī jau saskāries ar jautājumiem, vai tam ir speciālisti, kas varētu veidot virtuālo trīsdimensiju saturu. Auzarējs-Auzers norāda, ka darbinieku vidū ir vairāki speciālisti, kas faktiski pašmācības ceļā ir apguvuši šīs prasmes. "Viņiem veidot spēles un animācijas ir bijis hobijs, viņiem tās prasmes nāk dabiski," saka eksperts, piebilstot, "ja kombinācija ir jauna tehnoloģija un pašam ir vēlme ar to nodarboties, tas ir super." Mūsdienās tiekot veidoti arī mazi portatīvi 3D skeneri, kas ļauj pašam noskenēt un ielikt saturu virtuālajā realitātē, – viss tiek veidots tā, lai cilvēki arī bez lielām prasmēm spētu radīt. Tas nozīmē, ka šī ir vēl viena joma, kur profesionāļi un satura veidotāji būs vajadzīgi gan reklāmas un mārketinga nozarēs, gan izglītības satura veidošanas jomā. Tādējādi parādās iespēja izveidot jaunas darba vietas – protams, ar nosacījumu, ka darbinieks ir ieguldījis savā izglītībā.