Visvairāk bankās tiek finansēti lauksaimniecības uzņēmumi, tāpat labi tiek kreditētas enerģētikas un ūdensapgādes nozares – tie ir regulēti un paredzami biznesi, visbiežāk ar valsts vai pašvaldības kapitālu. Arī nekustamā īpašuma uzņēmumi tiek intensīvi kreditēti, norāda SEB banka. Vērtējot kreditēšanas intensitāti (kredīti pret EBITDA peļņu), izceļas vairākas nozares – būvniecība, viesmīlība un citas pakalpojumu nozares.
«Būvniecības uzņēmumu kreditēšana mums ir ja ne vismazāk, tad katrā ziņā viena no mazāk kreditētajām nozarēm visā eirozonā. Salīdzinot ar citām valstīm eirozonā, vidēji būvniecības nozarei kredīti ir aptuveni 40% no nozares pievienotās vērtības, savukārt Latvijas gadījumā tie ir viencipara skaitļi,» norāda Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts. Viņš piebilst, ka Latvijā visas pakalpojumu nozares ir vēl mazāk kreditētas nekā būvniecība.
Ietekmē plaši
«Pakalpojumu nozarē kredītu teju vispār nav, un tas ir cieši saistīts ar to, ka Latvijā, arī visās Baltijas valstīs, uzņēmumu kredīti tiek nodrošināti ar ļoti augstām ķīlas prasībām, piemēram, nekustamā īpašuma, finanšu ķīlu, citkārt bankas prasa privātpersonu, valdes locekļu vai īpašnieku galvojumus. Ļoti bieži pakalpojumu nozares uzņēmumiem nav īpaši daudz aktīvu – nav ražošanas tehnikas, ēkas tiek nomātas u.tml. Bet citās valstīs šādas prakses bankām prasīt tik lielus nodrošinājumus nav, līdz ar to pakalpojumu nozares ārvalstīs tiek kreditētas krietni vairāk nekā Latvijā,» teic ekonomists.
Jāatzīmē, ka plānotais regulējums, kas ierobežotu komisijas maksas uzņēmumiem, pirms termiņa atmaksājot aizdevumu vai refinansējoties pie cita aizdevēja, nav pieņemts. Valdība vērtē, ka šo jautājumu skatīs šogad pirmajā pusē.
Runājot par būvniecības kreditēšanu, SEB banka norāda, ka nozares zemajai kredītu intensitātei ir vairāki iemesli. Būvniecības nozarei kopumā ir zemāks kredītu pieprasījums, jo nav lielu ilgtermiņa ieguldījumu. Iekārtas visbiežāk var finansēt līzingā. Tomēr ir regulāri nepieciešams apgrozāmais kapitāls, un kopumā potenciāls finansēšanai būtu. Bet taisnība ir arī tā, ka nozarē ir lielas problēmas ar pārvaldību – iesaiste karteļos, tiesvedībās, biežas reorganizācijas maksātspējas problēmu dēļ. Tas attur komercbankas no iesaistes nozarē. Turklāt tas atsaucas arī uz citām nozarēm – no investoru skatpunkta būvniecības nozares nesakārtotība nav veicinājusi Rīgas konkurētspēju starp Baltijas galvaspilsētām. Pēdējos gados gan redzami uzlabojumi, attīstās jauni tirgus dalībnieki ar šķietami stabilāku un saprotamāku pārvaldību.
«Būvniecība drīzāk ir rezultāts, kā attīstās ekonomika kopumā. Būvniecība ir pakalpojums pārējai ekonomikai, nodrošinot ilgtermiņa aktīvus, ēkas u.tml. Ja uzņēmumi redz perspektīvu ražošanas attīstībai, būvniecība tam seko. Tāpat ir arī privātpersonu segmentā,» teic K. Vilerts.
Daudz faktoru
Pirms pāris gadiem sarunā ar Dienu Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste vērtēja, ka papildus diezgan lielai birokrātijai nozarē problēma ir arī uzņēmējdarbības vide būvniecībā – daži cilvēki joprojām mēģina dzīvot 90. gados. Jau tolaik tika identificētas karteļa problēmas. Nevar cerēt, ka ienāks ārvalstu kapitāls nozarē, ja notiek šādas nesmukas lietas. Tas savukārt ierobežo nozares attīstību.
Arī SEB banka atzīst – situācija uzlabojas, tomēr «vecie» neatlaižas. Nav viegli. Tas ir ļoti svarīgi arī saistībā ar Rail Baltica, Austrumu robežas izbūvi, slimnīcu korpusu projektiem u.tml. Šo nozari ir svarīgi sakārtot, jo tā ietekmē citas jomas – dzīvojamo fondu, infrastruktūru, siltināšanu. Turklāt visās nozarēs ir «triku» meistari, bet ir arī tādas nozares, kur asociācijas tur rūpi, lai ēnu lietas nenotiktu. Tā ir arī pašu nozaru atbildība.
Caurspīdīgums, laba pārvaldība un ēnu ekonomika ietekmē kreditēšanu, piekrīt K. Vilerts. «Protams, tādas kliedzošas lietas kā kartelis būvniecībai noteikti nenāk par labu. Reputācijas uzlabošana ir svarīgs faktors. Pēdējos gados skandālu skaits būvniecībā ir mazinājies, iepriekš bija arī par aplokšņu algām, minimālām algu likmēm. Skaidrs, ka tas nenāk par labu kreditēšanai.»
Tomēr ekonomists uzsver, ka šobrīd ēnu ekonomikas izplatība ir krietni mazāka, nekā tā bija globālās finanšu krīzes laikā vai uzreiz pēc tās. Tāpat arī maksātnespējas process ir krietni sakārtotāks, un riski ir mazinājušies. Vaina, kāpēc kreditēšana ir tik vāja, nav meklējama tikai uzņēmumos. Ir daudz dažādu faktoru, kas liecina, ka aizdevēji ir ļoti konservatīvi. Uzņēmumu kreditēšanā izteiktāk to parāda ķīlu jautājums. Latvijā vidējā nodrošinājuma vērtība uzņēmuma kredītam ir 160%. Tas nozīmē, ka uzņēmums ieķīlā aktīvus par vērtību, kas ir lielāka nekā kredīts.
Jāatzīmē, ka no citām valstīm atšķiramies ar to, ka daudziem uzņēmumiem ir negatīvs pašu kapitāls. Ļoti augsts īpatsvars – tā ir trešdaļa no uzņēmumiem, kas iesniedz gada pārskatus. Kaut kas nav kārtībā, ja šādi uzņēmumi turpina darboties. Iespējams, tā ir ēnu ekonomika un uzņēmums turpina darboties ar īpašnieku aizdevumiem uzņēmumam. Negatīvs pašu kapitāls var būt pāris gadus, bet ne ilgstoši, skaidro SEB banka. Latvijā daudzi uzņēmumi izmaksās ieskaita dažādas lietas un daļu no ienākumiem neuzrāda. Līdz ar to daļa no uzņēmumiem, kas ir kredītnespējīgi, turpina eksistēt.