Paraksta memorandu par Latvijas rūpniecības attīstību

Memorandu parakstījušās Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) apņemas trīs gados investēt 345 miljonus eiro, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) - 301 miljonu eiro, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC) - 280 miljonus eiro.

Tāpat Latvijas Būvmateriālu ražošanas asociācija (LBRA) apņemas investēt 146 miljonus eiro, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA) - 97 miljonus eiro, bet Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LEERA) - 54 miljonus eiro.

MASOC trīs gados apņemas audzēt eksporta apjomus par 300 miljoniem eiro, LKF - par 200 miljoniem eiro, LPUF - par 150 miljoniem eiro, LEERA - par 150 miljoniem eiro, LAĶĪFA - par 150 miljoniem eiro, bet LBRA - par 70 miljoniem eiro.

"Ražošanas uzņēmumiem ir jābūt valsts ekonomikas mugurkaulam, tāpēc šo uzņēmumu konkurētspēja un eksporta jaudas ir jāstiprina un tā ir ekonomikas ministra prioritāte. Sadarbībā ar nozaru asociācijām un ekspertiem esam vienojušies par atbalsta pasākumu virkni darbaspēka pieejamības un konkurētspējīgu energoresursu cenu nodrošināšanai, kā arī inovācijas stiprināšanai," memoranda parakstīšanā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība).

Memorands ietver valsts apņemšanos īstenot vairāku pasākumu kopumu rūpniecības atbalstam un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai.

Tā, piemēram, memorandā iekļautais rīcības plāns darbaspēka pieejamības veicināšanai paredz izstrādāt normatīvo regulējumu īres namu būvniecības veicināšanai Latvijas reģionos, lai stimulētu cilvēku pārcelšanos uz reģioniem, kuros ir darbs. Līdz 2020.gadam plānots piešķirt 45 miljonu eiro atbalstu 1800 dzīvokļu būvniecībai.

Nodarbināto tehnoloģiskajām apmācībām profesionālai pilnveidei, tālākizglītībai, IT prasmju apguvei un netehnoloģiskām mācībām būs pieejams ES fondu finansējums 25 miljonu eiro apmērā.

Tāpat paredzēts īstenot "viedās imigrācijas" pasākumus, atvieglojot augsti kvalificētu ārvalstu speciālistu piesaisti. Paredzēts arī izveidot regulējumu, lai ārvalstu studenti pēc Latvijas augstskolu absolvēšanas vieglāk iegūtu uzturēšanās atļaujas.

Rīcības plāns arī paredz panākt augstskolu absolventu pieaugumu eksaktajās un inženierzinātnēs līdz 30% no absolventu kopskaita (līdz 5000), samazināt jauniešu bez profesijas skaitu un panākt, lai profesionālo izglītību izvēlas vismaz 50% pamatskolu beigušo. Tāpat arī plānots palielināt pieaugušo izglītībā iesaistītos līdz 15% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Plānots arī ieviest obligāto centralizēto eksāmenu fizikā, ķīmijā vai dabas zinībās 9. un 12. klašu beidzējiem.

Inovācijas stimulēšanai rīcības plānā minēta jau ieviestā 0% uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) likme reinvestētajai peļņai, kā arī mērķtiecīgs darbs ar vietējiem investoriem - Latvijā jau veiksmīgi strādājošu uzņēmumu/projektu identificēšana un atbalstošs projektu "fast track" jeb "zaļā koridora" realizācijas mehānisms.

Tāpat no ES struktūrfondu programmām tiks nodrošināts 406 miljonu eiro atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, infrastruktūras izveidei, kā arī finanšu pieejamības risināšanai. Savukārt eksporta veicināšanas aktivitātēm no ES fondiem tiks nodrošināts 63 miljonu eiro atbalsts.

Paredzēts arī ieviest valsts atbalsta instrumentu Produktivitātes konsultāciju programma augsta līmeņa vadības ekspertu piesaistei nozaru nozīmīgākajos uzņēmumos, veicināt uzņēmējdarbības vides atvērtību un valsts pakalpojumu digitalizāciju. Tāpat paredzēts veicināt inovatīvas ekonomikas ekosistēmas attīstību, ražošanas uzņēmumu un start-up uzņēmumu ciešāku sinerģiju.

Tāpat rīcības plānā paredzēts konsekvents atbalsts energoietilpīgiem rūpniecības uzņēmumiem, izvērtējot papildus atbalstāmās nozares. Tiks samazināts neproporcionāli augstais obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu slogs rūpniecības uzņēmumiem. Par 75% tiks samazināts atbalsts Latvenergo termoelektrocentrālēm, tādējādi samazinot kopējo OIK slogu visiem elektroenerģijas patērētājiem.

Memoranda rīcības plānā arī paredzēts izstrādāt priekšlikumus OIK maksājumu mehānisma atcelšanai, sniegt atbalstu uzņēmumiem energoefektivitātes veicināšanai, radīt regulējumu elektroenerģijas no atjaunojamiem energoresursiem pašražošanas veicināšanai. Paredzēta arī elektronerģijas sadales, gāzes pārvades un sadales investīciju plānu apstiprināšana Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.