Noprotams, ka šogad piedzīvotais airBaltic pasažieru samazinājums flotes atjaunošanas ieceres neietekmēs, jo kritums bijis paredzēts airBaltic restrukturizācijas plānā. Par jaunām injekcijām no valsts budžeta flotes atjaunošanas kontekstā pašlaik skaidrības vēl nav, neoficiāli zināms, ka pamatā lidmašīnu iegāde būs jāfinansē airBaltic pašam.
34 lidmašīnu vietā - 26
A. Matīss sarunā ar Dienu atturējās minēt flotes nomaiņas izmaksas, jo tas atkarīgs gan no finansēšanas veida (iegāde vai līzings), gan arī no citām piedāvājuma sastāvdaļām. Neoficiāli līdz šim minēts, ka kopējās izmaksas varētu būt ap 500 miljoniem latu, flotes nomaiņu iecerēts realizēt sešos gados. Jautājums par ražotāja izvēli vispirms jāizlemj airBaltic valdei, tad arī uzņēmuma padomei. AirBaltic atturas minēt lēmuma pieņemšanas laiku, norādot, ka «abi ražotāji - Boeing un Airbus - šobrīd papildina galapiedāvājumus». Vai jautājumu skatīs arī valdībā, ir atkarīgs no tā, vai tam būs vai nebūs vajadzīgs finansējums no valsts, saka A. Matīss. Satiksmes ministrs Aivis Ronis aprīlī viesojās pie abiem globālajiem konkurentiem Boeing (Čikāgā)un Airbus (Parīzē).
Lai gan pirms Boeing un Airbus piedāvājumu izvērtēšanas iegādājamo lidmašīnu skaits atklāts netiek, noprotams, ka runa ir par 15-18 jauniem lidaparātiem. Martā M. Gauss informēja, ka nākotnē airBaltic flote sastāvēs no 26 lidmašīnām - flotē paliks ar turbopropelleru aprīkotie Bombardier Q400 Next Gen reģionālajiem lidojumiem (flotē ir astoņas lidmašīnas, vēl trīs varētu tikt pasūtītas) un Airbus 319 vai Boeing 737 jaunās paaudzes lidmašīnas. AirBaltic atteiksies no desmit mazajiem Fokker un 16 dažāda izmēra Boeing vecajiem modeļiem. Kopumā visa airBaltic flote šobrīd sastāv no 34 lidmašīnām ar kopējo sēdvietu skaitu aptuveni 3500 pasažieriem. Flotei sarūkot, sēdvietu skaits jeb, precīzāk, sēdvietu skaita attiecība pret nolidotajiem kilometriem paliks līdzīga kā šobrīd, jo jaunās lidmašīnas būs ietilpīgākas un ekonomiskākas, uzsver airBaltic.
Mazāk pasažieru
Kopš pagājušā gada skandāliem ap airBaltic, ko raisīja finansiālās problēmas, akcionāru strīdi un vadītāja Bertolta Flika nomaiņa, aviokompānija cenšas ieviest tādu biznesa modeli, kas paģēr sašaurināt savulaik mākslīgi uzpūsto airBaltic, lai atgrieztos pie peļņas ap 2014. gadu. «Mēs neorientēsimies uz cilvēkiem, kuri šeit ielido caurbraucot, iedzer kafiju par pieciem eiro un aizlido,» airBaltic vadītājs Martins Gauss izteicies intervijā Latvijas Avīzei. Faktiski tas nozīmē gan nerentablu reisu slēgšanu, gan arī augstākas cenas, ko aviokompānija gan noliedz, sakot, ka, pērkot biļeti savlaicīgi, cena arī tagad būs konkurētspējīga. Īpaši zemas cenas vairs nav pieejamas, pērkot biļetes neilgi pirms brauciena, norāda airBaltic.
AirBaltic pasažieru skaits šā gada pirmajos četros mēnešos krities par 6% (pārvadāts 841 tūkstotis), bet lidojumu skaits - par aptuveni 12% (14,9 tūkstoši). Aviokompānija uzsver - ir augusi lidojumu efektivitāte, jo lidmašīnas ir labāk piepildītas.
Martā prezentētās airBaltic restrukturizācijas programmas ReShape efektu sajutusi arī starptautiskā lidosta Rīga - trīs mēnešos (martā, aprīlī un maijā) lidosta kopumā zaudējusi ap 100 tūkstošiem pasažieru jeb aptuveni 8%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn (maijā kritums bija 11%). Lidostas Rīga vadītājs Arnis Luhse pieļauj, ka kritums dažu procentu apjomā vēl varētu turpināties, bet šogad kopumā plānots sasniegt 4,9 miljonu pasažieru apgrozījumu (pērn - 5,1 miljons). «Tas galvenokārt ir saistīts ar airBaltic tranzīta pasažieru samazinājumu,» viņš skaidro samazinājuma iemeslus.
Neskatoties uz šīm tendencēm, A. Luhse ir noskaņots turpināt termināļa paplašināšanas projektu lidostā Rīga. Finanses tam iecerēts meklēt ES fondos nākamajā plānošanas periodā (no 2014. gada), skiču projekts jaunajam terminālim ir jau gatavs. B. Flika laikā piesaistītajam Turcijas lidostu operatoram TAV lielas intereses piedalīties lidostas paplašināšanā neesot. TAV 2010. gadā uzvarēja konkursā par komercplatību apsaimniekošanu lidostā Rīga līdz 2021. gadam.