Vai infrastruktūras projekti glābs ekonomiku?

Ekonomikas lejupslīde 

Nesen intervijā izdevumam Vedomosti Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs paziņoja, ka valsts tēriņi iedzīvotāju un kopumā ekonomikas atbalsta pasākumiem tiek lēsti 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā un tas attiecas uz līdzekļiem, kuri jau piešķirti, un tiem, par kuru piešķiršanu lēmums ir pieņemts.Vēl lielākas summas (3,7% no IKP apmērā) ir atvēlētas no ārpusbudžeta līdzekļiem un fondiem, ieskaitot Nacionālās labklājības fondu, kurā nonāk ievērojama daļa ienākumu no Krievijas naftas eksporta ienākumiem. Kopējie tēriņi atbalsta pasākumiem jau sasnieguši 6,5% no Krievijas IKP.

Atbilstīgi Krievijas Bankas (oficiālais valsts centrālās bankas nosaukums) aplēsēm jau apstiprinātie atbalsta pasākumi 2020. gadā ļaus samazināt ekonomikas lejupslīdi par 2% no IKP, bet kopējais ekonomikas kritums būs 4–6% robežās, salīdzinot ar 2019. gadu. Banka uzskata, ka 2021. gadā šo kritumu kompensēt neizdosies un ka pie izaugsmes valsts atgriezīsies 2022. gadā. Līdzīgas ir arī Krievijas Finanšu ministrijas un Norēķinu palātas prognozes – tās abas par bāzes scenāriju uzskata ekonomikas kritumu 5% no IKP apmērā 2020. gadā. Prognožu piepildīšanās gan ir atkarīga no tā, cik ilgi Krievijai nāksies turpināt Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojošos pasākumus. Jāuzsver, ka pastāv arī pesimistiskākas prognozes, piemēram, aģentūra Bloomberg paredz Krievijas ekonomikas kritumu par 10%, kompānija McKinsey – par 10,2%, bet Scope Ratings – par 11,3%.