Pēdējos piecos gados Eiropas Savienībā (ES) bija vērojams būtisks privāto pārskaitījumu izejošo naudas plūsmu pieaugums. Tās ir pieaugušas par 53%, savukārt ienākošās naudas plūsmas ir uzrādījušas pieticīgāku pieauguma tendenci, pieaugot tikai par 11%. ES rezidentu uz ārpussavienības valstīm nosūtītās naudas plūsmas sasniegušas 50,9 miljardus eiro, liecina Eurostat dati par 2023. gadu. Tas ir pieaugums par 8% salīdzinājumā ar 47,0 miljardiem eiro 2022. gadā. Ieplūde ES sasniedza 13,9 miljardus eiro, kas ir par 4% vairāk nekā 13,4 miljardi eiro 2022. gadā. Deviņās ES valstīm ienākošie pārskaitījumi pārsniedza izejošās naudas plūsmas, vairāk nekā 1% no valstu iekšzemes kopprodukta (IKP) bija Horvātijā (2,9%), Bulgārijā (1,5%), Portugālē (1,3%) un Rumānijā (1,1%). Latvijā šis rādītājs bija 0,9% no IKP, visaugstākais Baltijas valstīs.
Tas, ka personisko pārvedumu neto plūsma mūsu valstij ir pozitīva, atspoguļo kādu nevēlamu faktu – kopējo ienākumu līmenis uz iedzīvotāju vēl ir zem Eiropas vidējā. Paskatoties kartē, var labi redzēt, ka bagātākās valstis ir drīzāk ar negatīvu personisko pārvedumu bilanci, – cilvēki tur dodas, lai strādātu un sūtītu naudu atpakaļ. Turklāt Latvijai pozitīvā neto plūsma procentos no IKP ir lielākā Baltijā, teic Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Starpību ar Lietuvu gan viņš nesauktu par nozīmīgu, salīdzinot ar kopējo atšķirību intervālu Eiropā. "No Baltijas valstīm Latvija un Lietuva ir piedzīvojusi lielāko emigrāciju. Lielākais vilnis tika novērots lielās krīzes laikā. Taču kopumā šī tendence ir raksturīga Austrumeiropas valstīm, un, jo lielākas atšķirības algās, jo lielāks dzinulis ir bijis doties peļņā uz citu valsti," skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 20. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40