Rūk eirozonas izaugsme

Izaugsmes augstākais punkts tika sasniegts pagājušā gada trešajā ceturksnī, kad salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu 2016. gadā Monetārās savienības iekšzemes kopprodukts (IKP) bija pakāpies par 2,8%. Tomēr kopš tā brīža izaugsmes tempi uzrādījuši nepārvaramu vēlmi sarukt, un šā gada trešajā ceturksnī pret šo laika periodu pērn eirozonas tautsaimniecība ir augusi par 1,7%.
 

Neesot slikti

"Jāuzsver, ka, lai arī eirozonas ekonomikas izaugsme ir piebremzējusies, tā vēl arvien ir diezgan laba. Šī gada 3. ceturksnī tā bija 1,7%, turklāt palēninājums lielā mērā ir saistīts ar īslaicīgiem faktoriem. Proti, izmaiņas normatīvajā regulējumā un jaunie vides aizsardzības standarti izraisīja kritumu Vācijas autoindustrijā, kas atstāja iespaidu arī uz eirozonas izaugsmi. Šie ierobežojumi gan ir pārejoši," skaidro Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Lija Strašuna un uzsver – 

lai arī kopumā uzņēmēju noskaņojums nedaudz pasliktinājies, tas vēl arvien ir virs vēsturiskā vidējā.

Arī bezdarba līmenis turpina krist, savukārt algu izaugsme pieņemas spēkā. Tas, pēc Strašunas teiktā, veicina mājsaimniecības patēriņa izaugsmi. "Tirdzniecības saspīlējumi un neskaidrība pasaulē sākuši nedaudz bremzēt eksporta nozares un arī investīciju aktivitāti, tomēr ekonomikas izaugsmes pamati joprojām ir diezgan labi. Tāpēc sagaidām, ka nākamgad eirozona augs līdzīgos tempos kā šogad, tās IKP palielinoties par 1,8–1,9%," Swedbank viedokli ieskicē Strašuna.

To, ka ekonomiskās izaugsmes rādītājiem eirozonā vajadzētu uzlaboties, prognozē arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Viņš atsaucas uz ražošanas sektora veselību raksturojošo indeksu Purchasing Managers’ Index (PMI), norādot, ka valūtas zonas izaugsmes tempiem 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni būtu jāpalielinās. Izņēmums esot ES dalībvalsts Itālija. Tur pēc stagnācijas 3. ceturksnī turpmāk aktivitāte kritīsies. Tas nozīmē, ka Itālijas valdības pozīcija sarunās ar ES par budžetu saglabāsies konfliktējoša un attiecīgi būs augošs bažu un risku faktors nākamgad, secina SEB bankas eksperts. 

Savukārt dati par eirozonas lielākajām tautsaimniecībām, pēc Gašpuiša teiktā, ir vērtējami kā pietiekami labi. 

"Vācijas, Francijas un Spānijas indekss apliecina – lai gan izaugsmes tempi sākuši pazemināties, uz kopējā eirozonas fona tie ir vērtējami kā labi. Šogad valūtas zonas izaugsmes prognoze ir 2%, savukārt nākamajam gadam tā ir 1,9%. Līdz ar to var teikt, ka, lai arī gaidas pazeminās, šobrīd prognozējamu vai saskatāmu faktoru, kas liecinātu par krīzi, nav. Tomēr fonā būs riski, kas saistīti ar stresu finanšu tirgos, tirdzniecības karu turpināšanos, Brexit īstenošana, kā arī pasaulē jūtamais jaunu sankciju vilnis pret atsevišķām valstīm," situāciju izklāsta Gašpuitis.