Septiņu vēstule
Šā gada marta beigās septiņu ES dalībvalstu – Francijas, Polijas, Čehijas, Slovākijas, Slovēnijas, Ungārijas un Rumānijas – līderi nosūtīja Eiropas Komisijai (EK) vēstuli ar prasību klasificēt atomenerģiju kā zaļo jeb videi draudzīgo enerģiju. Pretējā gadījumā, kā norāda vēstules parakstītāji, atomenerģētikas vajadzībām nebūs iespējams tērēt līdzekļus no triljona eiro vērtā tā dēvētā Eiropas zaļā kursa – plāna klimata neitralitātes panākšanai līdz 2050. gadam. Šobrīd tuvojas noslēgumam zaļā kursa ietvaros atbalstāmo enerģijas ieguves veidu saraksta veidošana, un visas minētās valstis plāno nodrošināt klimata neitralitāti, tajā skaitā attīstot atomenerģētiku. Pēdējā, kā liecina ES Statistikas biroja Eurostat dati, 2019. gadā nodrošinājusi 26,4% no ES 27 valstīs saražotās elektroenerģijas.
Atbilstīgi Kodolenerģijas institūta (Nuclear Energy Institute, NEI) datiem strādājoši kodolreaktori (neskaitot pētnieciskos reaktorus un reaktorus, kas tiek likvidēti) patlaban ir 13 no 27 ES valstīm.
Visvairāk šādu reaktoru (57) ir Francijā, kur atomenerģētika 2018. gadā nodrošināja 71,7% valstī patērētās elektroenerģijas.
Francijas atomelektrostacijās (AES) saražotās elektrības kopējie apjomi ir otri lielākie pasaulē, atpaliekot tikai no ASV, taču apsteidzot Ķīnu un Krieviju. Pa septiņiem strādājošiem kodolreaktoriem ir Spānijā (20,4% visas elektrības 2018. gadā) un Beļģijā (39%), pa sešiem – Vācijā (11,4%), Zviedrijā (40,3%) un Čehijā (34,5%). Četri reaktori darbojas tādās valstīs kā Somija (32,4%), Slovākija (55%) un Ungārija (50,6%), pa diviem reaktoriem ir Rumānijā (17,2%) un Bulgārijā (34,7%), pa vienam reaktoram – Nīderlandē (3,1%) un Slovēnijā (35,9%).
Kā liecina Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupas ENSREG (European Nuclear Safety Regulators Group) dati, dažādās būvniecības vai būvniecības plānošanas stadijās ir seši kodolreaktori Bulgārijā, pa diviem reaktoriem Rumānijā, Ungārijā, Somijā un Slovākijā, viens reaktors tiek būvēts Francijā. Savas AES būvniecības iespējas izskata arī Polija. (Kā vēsta izdevums Euroactiv, Polijas valdība cer panākt EK atbalstu un līdzfinansējumu AES būvniecībai, izmantojot ASV izstrādātās tehnoloģijas.)
Daļā gadījumu jaunu reaktoru būvniecība notiek, lai aizstātu savu laiku nokalpojušās AES, bet vēl daļā – lai palielinātu nacionālo enerģētisko neatkarību.
Jautājums, vai atomenerģētika uzskatāma par vienu no videi draudzīgiem un attiecīgi zaļā kursa ietvaros atbalstāmiem enerģijas veidiem, jau ilgstoši ir iemesls vētrainām diskusijām ES. Kā norāda atomenerģētikas aizstāvji, tā nerada izmešus atmosfērā, kā arī minimāli ietekmē apkārtējo vidi un attiecīgi ir uzskatāma par zaļu. Savukārt atomenerģētikas pretinieki uzsver AES drošības problēmas, kā arī problemātiskos radioaktīvo atkritumu uzglabāšanas jautājumus. Piemēram, EK pirmais viceprezidents Franss Timmermanss, kurš vienlaikus ir galvenais atbildīgais par zaļā kursa ieviešanu un šā iemesla dēļ presē bieži tiek dēvēts par ES klimata šefu, ir paziņojis, ka par kodolenerģijas trūkumiem uzskata ne tikai abus šos punktus, bet arī tās dārdzību un ''nepieciešamību pēc ilgtermiņa ieguldījumiem atomelektrostacijās''.
Vai atomenerģētika rada vai nerada izmešus atmosfērā, pēc viņa domām, nav svarīgi – galvenais, ka tā neatbilst ilgtspējīgas attīstības mērķiem, bet tieši ilgtspējīga attīstība ir definēta kā zaļā kursa galvenā sastāvdaļa.
Minētais jautājums ir nodots izvērtēšanai EK Kopīgajam pētniecības centram (Joint Research Centre). Marta beigās aģentūra Reuters, atsaucoties uz tās rīcībā nonākušo provizorisko centra ziņojumu, vēstīja, ka dokumentā kodolenerģija atzīta par ilgtspējīgu. Tāpat secināts, ka AES nerada videi lielāku kaitējumu par gāzes elektrostacijām, kas ir atzītas par galvenajām rezerves jaudām pārejas uz atjaunojamo enerģētiku periodā, un kodolatkritumu uzglabāšana dziļajos ģeoloģiskajos veidojumos uzskatāma par piemērotu un drošu, atsaucoties, piemēram, uz Francijas un Somijas īstenotajiem risinājumiem šajā virzienā. Tiesa, ziņojuma galīgais variants ir gaidāms ne agrāk kā pēc trim mēnešiem, un šajā laikā dokuments var piedzīvot būtiskas izmaiņas.
Ar atjaunojamo enerģiju nepietiks?
Atomenerģētikas atbalstītāji, protams, cīnās galvenokārt par savu valstu ekonomiskajām interesēm, un šajā ziņā situāciju vislabāk raksturo Francijas nostāja. Kā, komentējot EK nosūtīto vēstuli, izteicās Francijas augstais komisārs ekonomikas atjaunošanas plāna izpildes jautājumos Fransuā Bairū (kurš vienlaikus ir viens no valsts ietekmīgākajiem politiķiem un no centristu rindām vairākkārt kandidējis uz Francijas prezidenta posteni), ja Francija izvēlēsies EK intensīvi piedāvāto dekarbonizācijas ceļu un sāks aizstāt AES ar atjaunojamās enerģijas avotiem, tai nāksies visu zaļo naudu tērēt vēja ģeneratoru iegādei Vācijā un saules paneļu iepirkumiem Ķīnā. Francijai nesalīdzināmi izdevīgāk ir tērēt šos līdzekļus sava kodolpotenciāla atjaunošanai, t. i., valsts atomenerģētikas nozares vajadzībām.
Tāpat Bairū, atsaucoties uz šā gada janvārī publiskoto Francijas energotīklu pārvaldes kompānijas RTE un Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency, IEA) kopīgo ziņojumu, norādīja, ka nozīmīgākās tehnoloģijas, kas nepieciešamas pārejai uz plašu atjaunojamās enerģijas izmantošanu, šobrīd pat labākajā gadījumā atrodas rūpniecisko prototipu stadijā un nav zināms, vai paredzētajos termiņos būs iespējams sākt to ražošanu vajadzīgajos mērogos. Atbilstīgi viņa vārdiem – nav zināms arī pārejas īstenošanai nepieciešamo investīciju apmērs.
Līdzīgu viedokli pauž arī daudzi nozares eksperti, norādot – EK izsludinātie plāni ir nesamērīgi optimistiski un tos atbalsta galvenokārt tās valstis (ar Vāciju priekšgalā), kuras cer gūt ievērojamu peļņu, galvenokārt ieviešot ūdeņraža ieguves un izmantošanas tehnoloģijas.
Par šo tehnoloģiju gatavību masveida ieviešanai vai vismaz masveida ieviešanai solītajos termiņos tomēr ir pamatotas šaubas.
Par to, ka atjaunojamās enerģijas avoti nebūs pietiekami, lai Eiropa 2050. gadā varētu sasniegt klimata neitralitātes mērķus, liecina arī pēc Eiropas Parlamenta centristu un konservatīvo deputātu koalīcijas pasūtījuma veiktais pētījums Ceļš uz ES klimata neitralitāti līdz 2050. gadam (Road to EU Climate Neutrality by 2050), kas tika publiskots šā gada februārī. Pētījumā izanalizēta situācija Nīderlandē un Čehijā, nonākot pie secinājumiem, ka atjaunojamās enerģijas avoti nespēs apmierināt pieprasījumu pēc elektroenerģijas un kodolenerģija ir lētāka nekā vēja un saules enerģija. Attiecīgi arī abas minētās eiroparlamentāriešu grupas uzskata, ka ES mērogā ir jāpārtrauc kodolenerģijas diskriminēšana un jāapstiprina tās renesanses programma, nodrošinot atomenerģētikai tādus pašus nosacījumus kā atjaunojamo resursu enerģētikai.
Putekļu sūcēju dumpis
Par vielu nopietnām pārdomām ir kļuvuši arī salīdzinoši aukstās aizvadītās ziemas notikumi Eiropas enerģētikā. Kā piemēru šajā gadījumā var minēt Zviedriju, kur pēdējos gados zaļo ideju ietekmē ir slēgti divi kodolreaktori un vairākas ogļu elektrostacijas. Iestājoties aukstumam, atklājās, ka atjaunojamā enerģētika nespēj nodrošināt pieaugošo pieprasījumu pēc elektrības, un tamdēļ Zviedrijas valdība pat aicināja valsts iedzīvotājus iespējami mazāk izmantot sadzīves elektriskās ierīces, tajā skaitā putekļu sūcējus. Rezultātā valsts sociālajos tīklos izvērsās īsts ''putekļu sūcēju dumpis'', iedzīvotājiem paužot neapmierinātību ar šo aicinājumu.
Elektrības piegādes nodrošināšanai valstī nācās steigšus atjaunot ogļu elektrostaciju izmantošanu, kas noveda pie ievērojamas atmosfērā nonākošo izmešu apjoma palielināšanās.
Līdzīga situācija, protams, bija ne tikai Zviedrijā, liekot ekspertiem secināt, ka atteikšanās no AES izmantošanas noved nevis pie atjaunojamās enerģētikas, bet gan pastiprinātas fosilo resursu izmantošanas kritiskās situācijās. Zīmīga te ir arī Beļģijas – valsts ar attīstītu atomenerģētiku un vienlaikus vienas no pasaules mēroga līderēm vēja enerģētikas attīstīšanā – nostāja. Beļģijas valdība ir paziņojusi par plāniem pakāpeniski slēgt AES, tomēr trūkstošās jaudas tiks nomainītas nevis ar atjaunojamo enerģētiku, bet gan gāzes elektrostacijām, kas, pēc vairāku ekspertu domām, ir pat sliktāks risinājums nekā AES saglabāšana, raugoties gan no vides aizsardzības, nevis sabiedrības bažu par AES drošību viedokļa.
Visi šie faktori kopā ir pietiekams iemesls pārskatīt nostāju pret atomenerģētiku ES zaļā kursa ietvaros, arī tāpēc, ka ir grūti neņemt vērā uzreiz lielākas dalībvalstu grupas ar Franciju priekšgalā intereses. Vai šī nostāja tiks pārskatīta, kļūs zināms jau dažu tuvāko mēnešu laikā.
Vēl jāatgādina, ka, definējot Eiropas zaļā kursa būtību, EK skaidro: ''Klimata pārmaiņas un vides degradācija ir eksistenciāls drauds Eiropai un pasaulei. Lai risinātu šīs problēmas, Eiropai ir vajadzīga jauna izaugsmes stratēģija, kā ES pārveidot par modernu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā vēlākais 2050. gadā visas siltumnīcefekta gāzes tiek neitralizētas, ekonomikas izaugsme ir atsaistīta no resursu izmantošanas, novārtā nav atstāts neviens cilvēks un neviens reģions. Eiropas zaļais kurss ir ceļvedis, kā ES ekonomiku padarīt ilgtspējīgu.''