"Darbinieki bieži strādā ilgas stundas, un prasības arvien pieaug. Tas var būt saistīts ar to, ka strādājam attālināti, tāpēc izplūst robeža starp darba un brīvo laiku. Tāpat problēmas rada pārmaiņu un nenoteiktības izraisīts stress. Apjukuma sajūtu var radīt slikti saplānots vai organizēts darbs, kad trūkst skaidru prioritāšu, sadarbības, komunikācijas. Arī šīs problēmas var būt saistītas ar attālināto darbu un citām pandēmijas laika pārmaiņām uzņēmumos," teic DarbaGuru vadītāja Inga Daliba.
Paaugstināta stresa apstākļos šobrīd strādā gan uzņēmumu vadītāji, gan darbinieki. Darbinieku vidū stress nereti saistīts ar informācijas trūkumu – gan par uzņēmuma un personīgo nākotni, gan par darba ikdienu. "Darba devējiem mērķtiecīgi jāpievērš uzmanība stresu izraisošajiem faktoriem un stresa novēršanas iespējām. Tās var būt mācības par stresa kontrolēšanu un darba plānošanu, darbinieku regulāra informēšana par uzņēmumā notiekošo un atgriezeniskās saites sniegšana par darba rezultātiem. Taču kopumā emocionālo vidi darbavietā var uzlabot arī veselīgs humors un sarunas par ārpusdarba tēmām starp kolēģiem, kādu patlaban nereti iztrūkst," skaidro Daliba. Tieši stresu darbinieki šobrīd atzīst par darbā vistraucējošāko sajūtu. Savukārt, atbildot uz jautājumu, kādas emocijas visvairāk palīdzētu darbā, viņi visbiežāk min atzinību par savu darbu un rēķināšanos ar viņu viedokli.
Lai gan kopumā darba kultūrai Latvijas uzņēmumos ir tendence uzlaboties, uzņēmumi darbinieku emocionālajai labsajūtai nereti pievērš nepelnīti maz uzmanības, liecina DarbaGuru novērojumi. "Ne katram vadītājam ir pilnībā skaidrs, kā viņa vadītā uzņēmuma darbinieki īsti jūtas. Emocionālā klimata pētījumus veic tikai retais uzņēmums, un daudzi šo apstākli nepelnīti uzskata par mazsvarīgu, īpaši šobrīd, kad vairāk uzmanības tiek veltīts uzņēmuma darbības nodrošināšanai un darbvietu saglabāšanai. Taču emocionālo klimatu ignorēt nedrīkst: pozitīvās emocijas veicina darbinieku produktivitāti. Dominējot negācijām – ilgstošam stresam, pārslodzei, neinformētībai –, darbinieki kļūst noslēgtāki, pasīvāki, mazāk ražīgi. Tas ilgtermiņā ietekmē arī visa uzņēmuma sniegumu, veiksmīgumu un peļņu," teic Daliba.