Jau skolas laikā Dmitriju Pozdņakovu saistīja programmēšana, ko viņš vēlāk apguva RTU. Studiju 2. kursā viņu pieņēma programmētāja amatā kādā mazā firmā, lai tai izstrādātu uzņēmuma resursu plānošanas sistēmas S1 programmatūru un vēlāk piedāvātu šādu pakalpojumu arī citām kompānijām. "Līdz ar to jau no paša sākuma man vajadzēja ne tikai programmēt, bet arī saprast par biznesa procesiem kaut ko vairāk. Man bija iespēja braukt uz vietējiem uzņēmumiem, papētīt viņu noliktavu darbību, pārdošanas procesu darbību u. tml., tolaik parādījās arī pirmie internetveikali. Pakāpeniski sapratu, ka mani šis virziens interesē," Dmitrijs stāsta.
Kad pēc dažiem gadiem IT uzņēmums Accenture Dmitrijam piedāvāja strādāt ar krietni vērienīgāko uzņēmumu resursu plānošanas sistēmu SAP, viņš kaut ko no šīs jomas jau zināja. Viņš kompānijā bija viens no pirmajiem praktikantiem SAP programmētāju būtkampā. Sākotnējais iespaids par SAP gan bija – cik tas viss ir liels un sarežģīts! Tomēr tagad, kad Dmitrijs Accenture vada 150 darbinieku lielo SAP nodaļu Latvijā, viņu joprojām aizrauj iespēja būt starp tiem cilvēkiem, kuri palīdz funkcionēt uzņēmumu ikdienas biznesa procesiem un darbina lielo mašinēriju, kas stāv teju aiz katra mūsu pirkuma, aiz katras transakcijas. Galu galā – tā vai citādi SAP moduļus savā darbībā ieviesuši un izmanto teju visi lielākie uzņēmumi pasaulē.
Konkurē ar mākoni
Lai gan SAP sistēmu komplicētība pirmajos darba gados šokēja, Dmitrijam bija vēlme nevis tikai izstrādāt pārskatus un ziņojumus, bet gan saprast visu pilno procesu un to, ko tas maina uzņēmumu reālajā dzīvē. Strādājot ar šādām uzņēmumu resursu plānošanas sistēmām, iespējams specializēties vai nu to programmēšanā, vai konsultanta darbā. SAP konsultantam jāpārzina attiecīgā biznesa sfēra, jāsaprot klienta reālās prasības un jāmāk tās pārvērst par tehniskajām prasībām sistēmai – kā to konfigurēt, lai tā darītu to, ko uzņēmumam vajag. Dmitrijs SAP vidē ienāca no programmēšanas puses, taču pamazām iesaistījās sistēmu integrēšanā, vēlāk bija tehniskais arhitekts, tehniskais projektu vadītājs, arī SAP konsultants cilvēkresursu vadības modulī. Visinteresantākie bijuši SAP ieviešanas projekti lielos ražošanas uzņēmumos Latvijā un Eiropā. "Man bija iespēja vērot, kā uzņēmumos notiek materiālu un finanšu kustība, kā tas viss funkcionē – kā pasūtījums nokļūst ražošanas cehā un ražošanas plānošanā, kā ražošana tiek palaista, kā pasūtītā detaļa tiek izgatavota un aizsūtīta tālāk uz iepakošanu, kā tas viss tālāk atspoguļojas sistēmā, kā sistēma plāno, kādā veidā šo ražojumu nogādāt noliktavā un kā to aizsūtīt pasūtītājam," Dmitrijs stāsta un piebilst, ka SAP sistēmas noklāj visas šīs reāli dzīvē visapkārt notiekošās darbības. Viņu saista to izzināšana.
SAP ir ļoti daudz moduļu – tie paredzēti gan jebkura uzņēmuma pamatfunkcijām (finanses, pārdošana u. c.), gan konkrētām industrijām un nozarēm (mazumtirdzniecībai, publiskajam sektoram u. c.). Moduļu kļūst arvien vairāk, tāpēc SAP konsultanti specializējas atsevišķos no tiem. Dmitrijam, kurš jau trīsarpus gadu Accenture ir SAP nodaļas vadītājs, patlaban jāredz kopaina un jāsaprot, kādi moduļi uzņēmumos ir vispieprasītākie. Viņš norāda, ka šobrīd tādi ir finansēs, pārdošanā un izplatīšanā, loģistikā, noliktavas darbā, materiālu kustībā, iepirkumos.
SAP kopš tā parādīšanās tirgū pirms 30 gadiem pamatā izmanto lielas kompānijas ar lielu biznesa apjomu un sazarotiem procesiem. Lai arī Accenture klientu SAP jomā Latvijā nav, mūsu valstī SAP izmanto tādi uzņēmumi kā Latvijas dzelzceļš, Rimi, Valmieras stikla šķiedra u. c. Mazajiem uzņēmumiem pieejamāki ir pēdējā laikā kā sēnes pēc lietus augošie mākoņrisinājumi, kas ir ārkārtīgi pieprasīti, demokrātiskāki, lētāki, taču parasti – vēl standartizētāki nekā SAP un tā līdzinieki. Taču ikvienam uzņēmumam agri vai vēlu rodas nepieciešamība atrasto risinājumu – vai tas būtu SAP vai mākonī izvietots – maksimāli pielāgot tieši savām vajadzībām. Tāpēc bez attiecīgās sistēmas ieviesēja neiztikt, "un tad atnākam mēs!" – smaida Dmitrijs, norādot uz Accenture lomu. Ikvienā SAP ieviešanas projektā ap 70% darba paņem sistēmas konfigurēšana, testēšana, datu ievadīšana un validēšana, sistēmas palaišana un tikai 30% ir programmēšana.
SAP renesanse
Lai gan SAP izmantotāju skaits aizvien aug, tas vairs nenotiek tik strauji kā pirms gadiem divdesmit, kad uz šo sistēmu pārgāja daudzas lielas kompānijas. Tajā pašā laikā parādās jauni šo tehnoloģiju izmantošanas veidi, un šajā ziņā notiek renesanse, Dmitrijs komentē ar SAP saistītās tendences. Pēdējos piecos sešos gados uzņēmumi kļūst arvien mobilāki, tāpēc arī SAP no tīras aizmugursistēmas, kur datiem piekļūst tikai grāmatveži, pārgājis uz krietni plašāku lietotāju klāstu – tagad sistēmas dati pieejami jebkuram uzņēmuma darbiniekam, turklāt attālināti, caur mobilajām ierīcēm. Tas paplašinājis SAP izmantošanas iespējas reālajā laikā.
Patlaban redzams jau nākamais attīstības vilnis. "Savulaik SAP bija pirmā sistēma, kas vienuviet, vienā datubāzē, salika visus datus par uzņēmumu. Šodien tas ir jau pašsaprotami, bet pirms 30 gadiem tā bija tehnoloģiskā revolūcija. Tomēr, tiklīdz šis datu apjoms kļūst pārāk liels, rodas problēmas no šīm sistēmām izdabūt kādas atskaites, datus dažādos griezumos – tas ir lēni, prasa daudz laika. Lai to risinātu, SAP sācis strādāt ar in-memory tehnoloģijām, datu glabāšanai izmantojot datora iekšējo, ātro atmiņu, līdz ar to datu pieejamība kļuvusi daudz ātrāka," Dmitrijs stāsta. Tas arī saskan ar uzņēmumu vajadzību ātrāk pieņemt dažādus biznesa lēmumus.
In-memory datubāzes paver arī plašākas iespējas izmantot datus reālajā laikā, lai paredzētu, modelētu biznesa procesu nākotni. Dmitrijs min piemēru – uzņēmums, kas tirgo un uztur rūpnieciskās iekārtas, analizējot datus, būs ieinteresēts prognozēt, kurā brīdī klientam pārdotajai iekārtai var sākties kādas problēmas.
Darbs ar datiem uzņēmumos kļūst arvien būtiskāks, un tas nozīmē arī mākslīgā intelekta iesaisti.
Piemēram, rēķinu apstrādē gadās kļūdas, bet ar laiku, izanalizējot to manuālo labošanu, var iemācīties šīs kļūdas paredzēt un izlabot jau automātiski.
Jaunās tendences iedvesmo, atzīst Dmitrijs. Viņš priecājas, ka SAP joma attīstās un attīstās arī tajā strādājošie. "Man tomēr patīk, ka, neskatoties uz visām inovācijām, tu šajā jomā joprojām esi sazemējies un ļoti tuvu reālajai dzīvei. Tu joprojām ievies tās lietas, kas ir aktuālas un pieprasītas jebkura uzņēmuma ikdienas darbā un pat jebkuram cilvēkam, – jo mēs visi izmantojam šo uzņēmumu pakalpojumus," Dmitrijs saka. Viņš uzskata, ka darbalauks neapniks, jo tajā visu laiku sanāk ieraudzīt un apgūt daudz jauna – gan jaunus SAP produktus, gan konkurējošas tehnoloģijas, gan dažāda veida biznesu, jo ikviena uzņēmuma gadījums ir atšķirīgs. Galvenais izaicinājums ir daudzo tendenču gūzmā uztaustīt tādas, kas būs ilglaicīgas. Turklāt jaunās lietas jāmāk klientiem piedāvāt jau laikus, nevis gaidīt, kad viņi par tām vaicās paši. "Mums Accenture tas līdz šim ir izdevies, piemēram, ar in-memory datubāzēm sākām nodarboties vieni no pirmajiem Eiropā," palepojas Dmitrijs.