Viņaprāt esošais Rīgas attīstības plāns ir spēkā jau gandrīz sešus gadus. "Ir virkne vietu Rīgā, kuras stagnē, neļaujot īpašniekiem tās attīstīt, apbūvēt vai labiekārtot tikai dēļ šobrīd spēkā esošā noteiktā izmantošanas veida, kas neatbilst mūsdienu situācijai un apstākļiem, un tas nav pareizi," norāda domes priekšsēdētājs.
Mērs uzskata, ka ar jaunā pilsētas attīstības plāna palīdzību ir jāturpina attīstīt publiskā infrastruktūra, kas ir fiziskais pamats katras teritorijas izaugsmei, jāturpina samazināt Rīgas satiksmes infrastruktūras fragmentārais raksturs un jāpilnveido pilsētas satiksmes sistēma kopumā.
"Lai racionālāk izmantotu pieejamos finanšu resursus teritoriju attīstībai, skaidri jādefinē ne tikai pilsētas attīstības politiku, bet arī prioritāri attīstāmās teritorijas un projektus, kuros pašvaldība ir ieinteresēta un gatava ieguldīt lielākus finanšu līdzekļus, tādējādi norādot vēlamo teritoriālo piesaisti arī ārējām investīcijām. Šāds piegājiens stimulētu arī publiskās un privātās partnerības projektu attīstību, kuras potenciāls arvien netiek pienācīgi izmantots," uzsver N.Ušakovs.
Spēkā esošais pilsētas attīstības plāns tika izstrādāts periodā, kad pilsētā un valstī kopumā bija vērojama strauja ekonomiska izaugsme. Tā tieši ietekmēja arī plānošanas dokumentu izstrādes organizācijas procesu un ideoloģiskās nostādnes, kas prioritāri bija balstītas uz Rīgas konkurētspējas stiprināšanu Baltijas jūras reģiona metropoļu vidū un daudzveidīgu, uz elastīgiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem balstītu, teritorijas attīstības iespēju radīšanu.
Tas raksturojas ar zemāku plāna detalizācijas pakāpi, sniedzot risinājumus galvenokārt vadlīniju veidā, ar mērķi tos detalizēt konkrētā laikā atbilstoši konkrētajai situācijai. Šādai pieejai esot potenciāli lielāks korupcijas risks, ko apliecinot arī daudzie tiesiskie konflikti dažādu Rīgas teritoriju attīstības jautājumos.
Izstrādājot jaunu pilsētas attīstības plānu, īpaša uzmanība tiks pievērsta pētījumiem, kas saistās ar iedzīvotāju skaita izmaiņām un no tā izrietošajām prasībām pēc mājokļiem, pārvietošanās, darbavietām un tamlīdzīgi. Jāveic rūpīgs esošā pilsētas teritorijas plānojuma izvērtējums, tajā skaitā analizējot faktiskos un teorētiski pieļaujamos apbūves parametru rādītājus, kā arī apzinot juridiskos riskus, ja plānojums tiktu būtiski mainīts. Plānošanas procesu un risinājumus nedrīkst skatīt atrauti no īpašumu piederības struktūras, lai pēc iespējas racionālāk izmantotu pašvaldības un valsts resursus, vienlaicīgi pēc iespējas maz negatīvi ietekmējot privātīpašnieku intereses. Papildus uzmanība jāpievērš arī plūdu novēršanas un gaisa kvalitātes uzlabošanas faktoriem, pilnvērtīgai sabiedrības līdzdalības procesa nodrošināšanai, uzklausot un izvērtējot viedokļus, kā arī skaidrojot izvirzīto risinājumu pamatojumu un ekspertu, tai skaitā ārvalstu ekspertu piesaistei plāna izstrādes procesā.
Vienai no sākotnējām diskusijām jābūt par to, vai plāna izstrādes koncepcijas pamatā pielietot normatīvo jeb relatīvistisko pieeju. Normatīvā pieeja raksturojas ar ļoti augstu detalizācijas pakāpi plāna risinājumiem, kas attiecīgi padara to šķietami vieglāk administrējamu un viennozīmīgāk traktējamu, taču tai pat laikā ārkārtīgi sarežģījot, arī paildzinot un sadārdzinot, plāna izstrādes procesu un nepieļaujot pietiekoši efektīvi reaģēt uz nepieciešamību pēc individuāliem risinājumiem vai tirgus konjunktūras izmaiņām, informē Rīgas dome. Savukārt relatīvistiskā pieeja raksturojas ar zemāku plāna detalizācijas pakāpi, sniedzot risinājumus galvenokārt vadlīniju veidā, ar mērķi tos detalizēt konkrētā laikā atbilstoši konkrētajai situācijai.