Tūrismu var nogalināt ļoti ātri, bet atdzīvināt būs ļoti grūti

Biznesa augstskola Turība jau daudzus gadus asociējas ar tūrisma studiju virzienu, kas tiek piedāvāts gan Latvijas, gan ārvalstu studentiem. Patlaban, Covid-19 pandēmijas laikā, ir jājautā, kā jūs vērtējat situāciju tūrisma industrijā?

Līdz šim tūrisma joma ir apliecinājusi sevi kā strauji augošu industriju, kuras attīstību būtiski neietekmēja pat 2008.–2009. gada globālā finanšu krīze. Šogad gan Covid-19 pandēmija visā pasaulē ir nopietni iedragājusi visu tūrisma nozari. Ir jāsaprot, ka tūrisms nav tikai viesnīcas un restorāni, kā nereti kļūdaini tiek sacīts. Liela problēma te ir saistīta ar ļoti vājo izpratni par to, kā vispār funkcionē ekonomika, kā ekonomikā tiek radītas vērtības un kā notiek naudas plūsmas. Tūrisma industrijā un ar to saistītajās jomās strādā ļoti liels skaits cilvēku, un tā tas ir gan Latvijā, gan citur pasaulē. Tūrisms ir tā nozare, kas balstās tieši uz visu to, kas Covid-19 pandēmijas laikā tiek ierobežots, respektīvi, uz pārvietošanos jeb ceļošanu un uz pulcēšanos. Jāsaprot, ka pašreizējos apstākļos tūrisma industriju var ļoti ātri nogalināt, bet šīs industrijas atjaunošana prasīs daudz ilgāku laiku. Protams, var teikt, ja jau viesnīcas ir, ēkas nekur nav pazudušas, ko tad vēl vairāk vajag? Taču ir jāsaprot, ka ar viesnīcām vien ir par maz, jo tūristu intereses par konkrēto galamērķi un tūristu plūsmas uz šo galamērķi atjaunošana prasa gan laiku, gan darbu, piemēram, ir nepieciešamas reklāmas kampaņas un mārketinga aktivitātes. Jāņem vērā, ka tūrismā nav tā, kā ir ražošanā, kur galvenais ir rūpnīcas iekārtas. Tūrismā galvenais ir nozares profesionāļu zināšanas. Šobrīd valstiskā mērogā jādomā par atbalstu tūrisma industrijai, nevis tūrisma industrijā strādājošie cilvēki jāaicina pārkvalificēties, jo tā – ar aicinājumiem pārkvalificēties – mēs visu tūrisma nozari vispār varam izsvītrot no Latvijas tautsaimniecības. Vai tiešām mēs esam tik bagāta nācija, ka varam atļauties no mūsu valsts ekonomikas vispār izsvītrot veselu nozari? Es domāju, ka ne! Tādēļ ir jākoncentrējas uz to, lai valsts, nosakot dažādus ierobežojumus, vienlaikus domātu arī par to, kā palīdzēt tūrisma nozares uzņēmumiem izdzīvot šajā laikā, pārdzīvot šo krīzi. Tieši paši nozares uzņēmumi vislabāk zina, kāds tieši atbalsts ir nepieciešams. Cerēt, ka ikviens uzņēmums glabā bankas kontā milzīgus naudas uzkrājumus iespējamās krīzes brīdim, nevar, jo tā tas uzņēmējdarbībā nenotiek – nauda netiek turēta kontā, bet ir apritē, jo, kā mēdz teikt biznesa vidē, naudai ir jāstrādā. Ja kāds uzskata, ka uzņēmumiem, to vidū arī aviokompānijām, ir milzīgi brīvo līdzekļu uzkrājumi, šāds uzskats apliecina izpratnes par uzņēmējdarbību trūkumu. Labā ziņa gan ir tā, ka cilvēki grib ceļot un arī turpmāk gribēs ceļot. Protams, mēs virtuāli varam aplūkot daudzas ievērojamās pasaules vietas, tās ir safilmētas, safotografētas, un internetā tas viss ir pieejams, taču cilvēki vēlas gūt tādus iespaidus, kādus var gūt, tikai reāli ceļojot.

Kāda ir jūsu prognoze, kad ceļošana atsāksies?

Tās naivās ilūzijas, kas Latvijā un citur pasaulē bija martā, ka Covid-19 pandēmija varētu beigties līdz 2020. gada vasarai, tagad ir zudušas, bet patlaban mēs varētu cerēt, ka 2021. gada sākumā parādīsies pirmās vakcīnas. Te jāpiebilst, ka šobrīd situācija nav tik dramatiska, kāda bija pavasarī, kad vispār viss tūrisms tika apstādināts, jo gan aviolidojumi notiek, gan vismaz daļa viesnīcu darbojas. Taču mēs arī redzam, ka nāk otrais Covid-19 vilnis, un principā ir iespējams tas, ka atkal tiek ieviesti ļoti daudzi, dažādi ierobežojumi. Tomēr es ceru, ka valdība būs sapratusi, ka, cīnoties par sabiedrības veselību, var ātri vien iznīcināt ekonomiku un tad sekas būs vēl dramatiskākas nekā tiešā pandēmijas ietekme uz sabiedrības veselību. Šis aspekts gan attiecas ne tikai uz Latviju un mūsu valdību, bet arī uz daudzām citām valdībām un valstīm.

Kā Covid-19 pandēmija ietekmē augstskolas Turība sadarbību ar ārvalstu studentiem? 

Pagājušā studiju gada ietvaros mums bija ap 1100 ārvalstu studentiem, šogad Covid-19 pandēmijas dēļ ir mazāk. Ārvalstu studentu ir mazāk būtībā visām Latvijas augstskolām, izņemot varbūt vienīgi Rīgas Stradiņa universitāti, kuras ārvalstu studenti nāk pārsvarā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Visām pārējām augstskolām ārvalstu studentu vidū dominē tā dēvēto trešo valstu, respektīvi, to valstu, kas atrodas ārpus ES, studenti. Te jāpaskaidro, ka pandēmija ārvalstu studentu studijas Latvijā ir ietekmējusi vairāku iemeslu dēļ. Viens iemesls ir ceļošanas ierobežojumi, jo studenti nevar raiti un vienkārši atbraukt uz Latviju. Otrs iemesls ir pandēmijas izraisītās finansiālās grūtības, kas ir vērojamas daudzviet pasaulē. Cilvēkiem trūkst naudas, lai ģimenes jaunajai paaudzei finansētu studijas ārvalstīs. Iespējams, Covid-19 pandēmijas izraisītā finansiālā piesardzība Latvijai varētu nākt par labu tādā ziņā, ka tie jaunieši, kuri tomēr vēlas studēt ārvalstīs un ierobežoto finanšu resursu dēļ vairs nevar atļauties studēt un studiju laikā dzīvot tajās valstīs, kur ir augstāks dzīves līmenis un ar to attiecīgi arī augstāks cenu līmenis nekā Latvijā, tagad varētu izvēlēties studēt mūsu valstī, kur ar studijām un ikdienas dzīvi saistītās izmaksas ir relatīvi zemas. Trešais iemesls ir sociālpsiholoģisks – arī tie cilvēki, kuriem ir vēlme un arī iespējas studēt ārvalstīs, patlaban, tā sakot, iepauzē, jo Covid-19 pandēmija ir radījusi nedrošību.