Pēdējā laikā Latvijā vērojama bezskaidras naudas norēķinu popularizēšana, taču kopumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs situācija ir atšķirīga – piemēram, Zviedrijā dažos muzejos vispār nav iespējams nopirkt biļeti, maksājot skaidrā naudā, bet Portugālē var būt pretēja situācija – tiek gaidīta samaksa skaidrā naudā. Kāda ir jūsu prognoze bezskaidras naudas norēķinu nākotnei?
Vērojot dažādu jauno maksājumu tehnoloģiju parādīšanos, tiešām aktuāls ir jautājums par to, cik ātri mēs, Latvijas sabiedrība, pāriesim uz bezskaidru naudu un cik ātri tas notiks citās Eiropas valstīs. Gan patērētājiem, gan uzņēmējiem dažādās valstīs uz šo jautājumu varētu būt dažādas atbildes. Patlaban vērojams, ka Ziemeļvalstīs pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem notiek ļoti mērķtiecīgi. Es pati nesen atgriezos no komandējuma Oslo, kur vispār neizmantoju skaidru naudu. Taču nenoliedzami situācija dažādās Eiropas valstīs atšķiras – aizbraucot uz Skandināvijas valstīm, mums skaidra nauda tikpat kā gandrīz nemaz nav nepieciešama, bet, piemēram, uzturoties Vācijā, banknotes un monētas vēl joprojām ir nepieciešamas, un skaidra nauda noteikti ir nepieciešama, aizbraucot uz Itāliju un citām Dienvideiropas valstīm.
Mēs, veicot savu pētījumu, kas pazīstams kā Eiropas maksājumu ziņojums (angļu valodā – European Payment Report), uzdevām uzņēmējiem jautājumu par to, cik tad ātri, viņaprāt, varētu iestāties bezskaidras naudas laikmets, un, vērtējot Eiropas uzņēmēju skatījumu, secinājām, ka uzņēmēji uzskata – būtu iespējams pilnībā pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem jau tuvākajos piecos desmit gados.
Raksturojiet, lūdzu, detalizētāk veikto pētījumu.
Pētījums tika veikts 29 Eiropas valstīs – visās ES dalībvalstīs un vēl Norvēģijā –, aptaujājot kopumā aptuveni 12 000 uzņēmēju. Mēs salīdzinājām, piemēram, Latvijas uzņēmēju atbildes ar citu valstu uzņēmēju atbildēm un izdarījām dažādus secinājumus.
Latvijas uzņēmēji ir skeptiskāki par iespēju drīzumā pāriet tikai un vienīgi uz bezskaidras naudas norēķiniem nekā daudzu citu Eiropas valstu uzņēmēji?
Tā var teikt. Vairāk nekā 70% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka pāreja uz bezskaidras naudas sabiedrību notiks nevis piecu desmit gadu laikā, bet ne ātrāk kā desmit gadu laikā vai pat nenotiks vispār.
Uz ko balstās pārliecība, ka bezskaidras naudas norēķini ir kaut kas labāks par skaidras naudas lietošanu?
Vispirms jāteic, ka mēs redzam – jaunās tehnoloģijas strauji attīstās un ir kļuvušas par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu. Raugoties no patērētāja viedokļa, e-komercija un bezskaidras naudas norēķini paver iespējas digitāli iegādāties preces 24 stundas diennaktī un jebkurā sev ērtā laikā un vietā.
Mēs Latvijā jau esam pieraduši pie tā, ka, piemēram, aviobiļetes var nopirkt internetā jebkurā laikā, atrodoties jebkur, kur vien ir pieejams internets, savukārt pārtikas preces internetā regulāri iegādājas tikai retais mūsu valsts iemītnieks. Vai drīzumā Latvijas iedzīvotājiem par ieradumu varētu kļūt gandrīz visu preču iegāde internetā?
Virzība uz to ir ļoti ticama. Turklāt, raugoties uz uzņēmumu, nevis patērētāju situāciju, jāteic, ka pāreja uz bezskaidro naudu neapstrīdami uzlabo uzņēmuma finanšu pārvaldību – rēķinu piestādīšanu, rēķinu apmaksāšanu un finanšu plūsmu kontroli. To ir atzinusi vairāk nekā puse Latvijas uzņēmēju. Protams, nevajag arī neko idealizēt. Ja nonāksim līdz skaidrās naudas neesamībai un tam, ka visi finanšu norēķini notiek digitāli, tāpat būs dažādi riski, ar kuriem būs jārēķinās. Piemēram, jāapzinās kiberuzbrukumu risks. Aptuveni viena trešdaļa Latvijas uzņēmumu atzinuši, ka viņi izjūt bažas, kas saistītas ar kiberuzbrukumu iespējamību. Tieši bažas par digitālo norēķinu drošību un iespējamajiem kiberuzbrukumiem varētu paildzināt laiku, kas paies līdz brīdim, kad mēs dzīvosim bezskaidras naudas sabiedrībā.
Turklāt ir vēl kāds aspekts – noteikti būs tādas nozares, kurās norēķini skaidrā naudā būs populāri tāpēc, lai saglabātu privātumu.
Piemēram, cilvēks apmaksā veselības aprūpes pakalpojumu vai medikamentus un nevēlas, lai viņa veiktās maksājumu transakcijas mērķis būtu redzams bankas konta izdrukā. Šī vēlme, lai visi maksājumi, respektīvi, tas, par ko tieši nauda ir samaksāta, neparādītos bankas konta pārskatā, arī varētu būt viens no iemesliem, kura dēļ daži uzņēmēji uzskata, ka pāreja tikai un vienīgi uz bezskaidras naudas norēķiniem vēl tik drīz nenotiks. Jāteic, ka pagaidām kopumā Latvijā ir ļoti daudz uzņēmumu, kas strādā, joprojām izmantojot norēķinus skaidrā naudā.
Kāda ir situācija mūsu Baltijas kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā?
Situācija Latvijā, Igaunijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga. Lai arī Igaunija kopumā jau ir diezgan digitāla valsts, tomēr uzņēmēju attieksme pret pāreju uz bezskaidras naudas norēķiniem ir līdzīga Latvijas un Lietuvas uzņēmēju attieksmei, tātad diezgan skeptiska. Kopumā Baltijā vairāk par pusi uzņēmēju uzskata, ka pilnīga pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā notiks krietni vēlāk nekā citās Eiropas valstīs vai arī nenotiks nekad.
Ir dzirdēts arī tāds viedoklis – lai pilnībā pārietu uz bezskaidru naudu, vienmēr un visur jābūt pieejamiem bezskaidras naudas norēķinu tehniskajiem risinājumiem un tiem perfekti jāstrādā, taču pagaidām ne vienmēr un ne visur tas tā ir. Piekrītat, ka šis ir būtisks aspekts?
Jā, šis viennozīmīgi ir tāds aspekts, kas jāizvērtē. Es domāju, ka patlaban gandrīz visām bankām viens no tiem stratēģiskajiem virzieniem, kurās bankas vēlas augt un attīstīties, ir pakalpojumu digitalizācija, lai nodrošinātu plaši pieejamus un tehniski augstvērtīgus bezskaidras naudas norēķinus.
Es no savas pieredzes varu teikt – man ļoti patīk atbalstīt Latvijas uzņēmējus un iegādāties vietējos produktus, tāpēc nesen biju devusies uz gadatirgu, un šogad gandrīz visi tirgotāji, kuri piedalījās gadatirgū, jau bija nodrošinājuši iespēju par pirkumiem norēķināties ne tikai skaidrā naudā, bet arī ar maksājumu kartēm. Es domāju, ka tas ir tikai laika jautājums, līdz pienāks brīdis, kad visi, kuri kaut ko tirgo, par normu uzskatīs to, ka jānodrošina iespēja pircējiem maksāt arī ar bankas karti, ne tikai skaidrā naudā. Mēs redzam, ka arī, piemēram, starppilsētu autobusos aizvien vairāk ienāk bezskaidras naudas norēķini, un biļeti pie autobusa vadītāja var nopirkt arī, maksājot ar bankas karti, ne tikai ar banknotēm un monētām.
Visu interviju lasiet avīzes Diena otrdienas, 9. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
JanisT
Krējums Saldais
Margarēta