Āzijas miljardi Eiropai

Līdzīga summa – 183 miljardi dolāru – minēta arī ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) ikgadējā ziņojumā World Investment Report 2017. Šādi investīciju apjomi nodrošināja Ķīnai otro vietu pasaulē aiz ASV, kuru tiešo investīciju ārvalstīs apjomi pērn bija 299 miljardi dolāru.

Būtiskais Zīda ceļš

Tāpat UNCTAD dati liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas Ķīnā pērn bija 134 miljardi dolāru, kas savukārt bija trešais rādītājs pasaulē aiz ASV (391 miljards dolāru) un Lielbritānijas (254 miljardi dolāru), turklāt Lielbritānijā šāda apjoma investīcijas ir izņēmuma gadījums. Ir jāņem vērā arī fakts, ka iespaidīga daļa tiešo ārvalstu investīciju, kas paredzētas Honkongai vai tiek investētas no Honkongas, de facto ir domātas Ķīnai vai nāk no Ķīnas, bet Honkonga pērn bija ceturtā pasaulē lielākā tiešo ārvalstu investīciju saņēmēja (108 miljardi dolāru) un sestā lielākā investore (62 miljardi dolāru).

Kā norāda EY pārstāvji, Ķīnas uzņēmumi 2016. gadā īstenojuši kopumā 622 ārvalstu uzņēmumu pārņemšanas vai apvienošanās darījumus jeb tā dēvētos M&A darījumus 221,7 miljardu ASV dolāru vērtībā, galveno uzmanību pievēršot jauno tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju,  lauksaimniecības, enerģētikas un komunālo pakalpojumiem sektoriem. Uz šīm piecām darbības jomām attiecas kopumā 54% visu M&A darījumu. Vislielāko interesi Ķīnas kompānijas izrādījušas par Eiropu – 42% visu M&A darījumu, tālāk seko Ziemeļamerika – 33%, bet tikai trešajā vietā atrodas Āzija (14%), kur lielākā daļa darījumu notiek Jaunā zīda ceļa (projekta, kas pazīstams arī kā Viena josla, viens ceļš, angliski – One Belt, One Road jeb OBOR un par ko Diena jau iepriekš daudz rakstījusi) ietvaros.

EY analītiķi arī uzskata, ka Ķīnas investīciju ārvalstīs politika ilgākā laika posmā paliks nemainīga, lai gan šogad un, iespējams, arī vēl dažu turpmāko gadu laikā to apjomi vairs neaugs tik strauji, kā ir auguši līdz šim, vai pat samazināsies. Šāda prognoze balstīta uz Ķīnas varas iestāžu izvērsto cīņu pret "iracionālām" investīcijām ārvalstīs, kā arī pret līdzekļu aizplūšanu no valsts – pērn no Ķīnas aizplūda kopumā 816 miljardi dolāru, turklāt novedot arī pie juaņas kursa krituma. Šīs cīņas ietvaros Ķīna ir paziņojusi par plāniem ierobežot savu uzņēmēju investīcijas ārvalstu sporta klubos, azartspēļu biznesos un kinoteātros, cerot šādi panākt līdzekļu ieguldīšanu vai nu pašā Ķīnā, vai arī vismaz nozarēs, investīcijas kurās atbilst valsts ilgtermiņa stratēģiskajiem plāniem. Līdztekus  projektam Viena josla, viens ceļš pie tādām, visticamāk, pieder arī dažādi interneta un e-komercijas, kā arī robotikas un biotehnoloģiju uzņēmumi.
 

Pretrunīgā statistika

Cits iemesls, kura dēļ varētu tikt piebremzētas Ķīnas investīcijas gan Eiropas Savienības (ES) valstīs, gan vēl vairākās rietumvalstīs, ir Eiropas amatpersonu nevēlēšanās pieļaut Ķīnas ietekmes palielināšanos stratēģiski svarīgās nozarēs. Piemēram, šā gada septembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, uzstājoties Eiropas Parlamentā, nāca klajā ar ierosinājumu ierobežot Ķīnas iespējas iegādāties Eiropas kompānijas tādās nozarēs kā infrastruktūra, augsti tehnoloģiska ražošana un enerģētika, t. i., tajās jomās, kas ir galvenais Ķīnas uzņēmumu interešu objekts.

Galvenais šāda ierosinājuma iemesls ir fakts, ka Ķīnas investīcijas ES valstīs pēdējo sešu gadu laikā atbilstīgi Vācijas autoritatīvā Merkatora Ķīnas izpētes institūta (MERICS) aprēķiniem ir desmitkāršojušās, un, ja vēl 2013. gadā eiropieši Ķīnā investēja vairāk nekā Ķīna Eiropā, tad 2016. gadā Ķīnas uzņēmumi jau ieguldīja ES valstīs 35 miljardus eiro, tajā skaitā Vācijā – 11 miljardus, kamēr eiropieši Ķīnā tikai 7,5 miljardus eiro. 

Te gan ir vērts piebilst, ka ES statistiku apkopojošā biroja Eurostat anotācijā par decembrī gaidāmajiem datiem saistībā ar ārvalstu tiešajām investīcijām ES valstīs 2016. gadā Ķīna nav pat pieminēta, bet kā pieci lielākie ārvalstu tiešo investīciju avoti minētas Šveice (55 miljardi eiro), ASV (54 miljardi eiro), finanšu ārzonas (36 miljardi eiro), Japāna (28 miljardi eiro) un Kanāda (20 miljardi eiro). 

Kopējais ārvalstu tiešo investīciju apmērs  pagājušajā gadā savukārt norādīts 280 miljardu eiro apmērā. Gadu iepriekš atbilstīgi Eurostat datiem Ķīnas (neskaitot Honkongu) uzņēmumi ES valstīs ieguldījuši tikai 6,3 miljardus eiro, kas jūtami atšķiras no MERICS minētajiem 19,8 miljardiem eiro. Iespējams, ka iemesls ir atšķirīga metodoloģija aprēķinu veikšanai.

MERICS aplēses arī liecina, ka vislielāko interesi Ķīnas kompānijas izrāda par investīcijām Lielbritānijā, Vācijā, Itālijā un Francijā, kas, jāpiebilst, ir arī Eiropas lielākās ekonomikas. Tā Lielbritānijā laikā no 2000. līdz 2016. gadam Ķīnas tiešo investīciju kopējais apmērs ir 23,63 miljardi, Vācijā – 18,82 miljardi, Itālijā – 12,84 miljardi, bet Francijā – 11,46 miljardi eiro. Latvija diemžēl atrodas šā saraksta pašās beigās – atbilstīgi MERICS aplēsēm Ķīnas tiešās investīcijas Latvijā minētajā laika posmā ir tikai trīs miljoni eiro. Igaunijā šis rādītājs ir 23, bet Lietuvā – 33 miljoni eiro.

Tajā pašā laikā netrūkst arī skeptiķu, kuri paziņojumus par Ķīnas investīciju Eiropā ierobežošanu uztver vairāk kā politisku retoriku, norādot – Eiropas uzņēmumi diezin vai ir gatavi atteikties no šiem līdzekļiem, labi saprotot, ka Ķīnas investīcijas atteikuma gadījumā vienkārši pavērsīsies tādu valstu kā Indija, Indonēzija, Austrālija vai Krievija virzienā, kā arī tāpēc, ka Ķīnas ieguldījumu ES ekonomikā kopējā daļa joprojām ir niecīga, salīdzinot ar tām valstīm, kuras ir Eiropas sadarbības partneres jau daudzu gadu desmitu garumā. 

Turklāt Ķīna ir Eiropas lielākais ārējās tirdzniecības partneris, un ekspertu ieskatā liegt šādam partnerim investēt pavisam noteikti nav labākais veids, kā attīstīt divpusējo ekonomisko sadarbību.

Jāpiebilst, ka, pēc Latvijas Ārlietu ministrijas apkopotajiem, uz Centrālās statistikas pārvaldes informāciju balstītajiem datiem, 2016. gadā Ķīna ierindojās 11. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.