Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) aplēsēm, ECB uzraudzībai, ja Latvija pievienojas uzraudzības mehānismam, varētu tikt pakļautas trīs lielākās bankas Latvijā - Swedbank, SEB un Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle, kas ECB uzraudzībā nonāktu automātiski kā eirozonas bankas filiāle, iespējams, ka arī ABLV Bank, informēja FKTK vadītājs Kristaps Zakulis. Tiesa, tas nenozīmē, ka attiecībā uz šīm bankām tiktu izslēgta FKTK uzraudzība, jo Latvijas finanšu uzraugs darbosies kopā ar ECB kā virsuzraugu, norādīja K. Zakulis.
Tomēr vēl ir pāragri spriest par konkrētām izmaiņām finanšu tirgu uzraudzībā Latvijā. Kā skaidro avoti Finanšu ministrijā, iepriekš Latvija pauda gatavību pievienoties vienotajam uzraudzības mehānismam, arī vēl nebūdama eirozonas valsts, bet šobrīd, ņemot vērā diskusiju par eiro ieviešanu Latvijā 2014. gada 1. janvārī un arī faktu, ka mehānisms varētu stāties spēkā tikai 2014. gada martā, visticamāk, pagaidām tiks ieņemta nogaidoša pozīcija. Vēl apsvērums, kāpēc Latvija iepauzēs ar lēmumu pievienoties uzraudzības mehānismam pirms iestāšanās eirozonā, - dokuments ir melnraksta stadijā, un, neredzot visus nosacījumus, grūti spriest, vai ir svarīgi šim līgumam pievienoties priekšlaikus. Turpmākā regulas izstrāde atstāta ECB pārziņā, dalībvalstis pieprasījušas, lai pilnīgi visi lēmumi tiktu publiski apspriesti. Ja Latvija 2014. gada janvārī eirozonai nepievienotos, jautājums par iekļaušanos vienotajā uzraudzības mehānismā tiktu izskatīts atsevišķi. Saeimā jau nonācis likumprojekts par eiro ieviešanu Latvijā, pirmajā lasījumā deputāti to atbalstīja, taču, tā kā divu trešdaļu vairākums nenobalsoja par projekta steidzamības statusu, joprojām par eiro ieviešanu iespējama arī tautas nobalsošana.
Nākamotrdien sāksies trīspusējās sarunas starp Eiropadomi, Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Parlamentu (EP) par vienotā uzraudzības mehānisma izveides dibināšanu. Ceturtdien EP nāca klajā ar paziņojumu, ka atzinīgi vērtē panākto vienošanos. «Šī vienošanās ved mūs vēl soli tuvāk reālai Eiropas banku kopējai uzraudzībai, kas ir kritiski svarīga noguldītājiem un arī nodokļu maksātājiem,» paziņojusi Eiropas Tautas partijas ziņotāja Marianna Tisena. Trīspusējās sarunas varētu turpināties līdz janvārim.
Lai arī vienotā uzraudzības mehānisma galvenais iemesls bija vispārējais banku krahs, kas pārauga dziļākā ekonomiskā krīzē, ne visas valstis ir gatavas tam pievienoties. Zviedrija un Čehija jau paziņojušas, ka neizmantos iespēju valstīm ārpus eirozonas iekļauties vienotajā banku uzraudzībā, savukārt Lielbritānija, lai arī nepievienosies, ir panākusi, ka varēs piedalīties būtisku lēmumu pieņemšanā. Tomēr eirozonas giganti vienošanos vērtē pozitīvi. Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka «tās svarīgums nevar tikt novērtēts par augstu», EK prezidents Žozē Manuels Barrozu uzsvēris, ka vienošanās demonstrē ES valstu spēju operatīvi nonākt pie būtiskiem un svarīgiem lēmumiem. Par banku savienības izveidi ES līderi vienojās šovasar, tās realizēšanā paredzēti trīs soļi: vienota banku uzraudzība, pēcāk Eiropas noguldījumu garantiju fonds un vienots noregulējuma mehānisms. Novembra sākumā jau stājās spēkā Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM), kurā eirozonas valstis iemaksā konkrētas summas kā garantiju, ja rodas problēmas finanšu sektorā, tieša banku rekapitalizācija ar ESM palīdzību būs iespējama tikai, kad sāks darboties vienotā banku uzraudzības sistēma.