Kā galvenās problēmas pārvadātāji min valsts gauso norēķināšanos ar pārvadātājiem par iepriekšējo gadu un tālāko finansējuma samazināšanos. Par 2012. gadu valsts pārvadātājiem vēl ir parādā 886 000 latu, savukārt šogad finansējuma deficīts tiek prognozēts 2,26 miljonu latu apmērā. «Ja mūsu problēmas netiks saklausītas un nepieciešamais finansējums netiks rasts, mums nāksies samazināt pārvadājumu apjomus par aptuveni trešdaļu - brauksim 20 dienas mēnesī,» uzsver LARPA valdes loceklis Uldis Kolužs. Pārvadātāji gan cer uz valsts atbalstu, lai tik nopietni lēmumi nebūtu jāpieņem, tāpēc pagaidām nav lemts par to, cik daudz un kādos maršrutos pārvadājumus varētu ierobežot.
Protestētāji, tostarp arī skolēni no reģioniem, ir pārliecināti - vietējo autobusu pārvadājumu sarukumam būtu smagas sociālas sekas, jo samazinātos iespējas apmeklēt izglītības, ārstniecības, valsts iestādes un darbavietas. «Skolēni līdz skolai kaut kā jau nokļūtu, jo transportu varētu noorganizēt pašvaldība, tomēr tas ir jautājums ne tikai par skolēnu, bet arī par citu reģionu iedzīvotāju vajadzībām,» atzina piketa dalībnieks, Kusas pamatskolas direktors Agris Sārs, kura vadītajā skolā sabiedrisko transportu izmanto gandrīz puse no skolēniem.
Pārvadātājiem jau ir atsaucies satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš pavēstījis, ka jautājumu par pērnā gada nenosegtajiem zaudējumiem varētu atrisināt līdz 1. maijam. Tomēr valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD), kura saskaņā ar Satiksmes ministrijas ierosinājumu nākotnē uzņemsies naudas sadali, līgumu slēgšanu un vienota tarifa noteikšanu vietējos pārvadājumos, atzīst - pieredze ar reģionālajiem pārvadātajiem liecina, ka, visticamāk, plānošanu pārņemot ATD, izmaiņas vietējos maršrutos būs. «Ir jāvērtē, vai ir pamatoti finansēt maršrutu, kas apkalpo tikai piecus pasažierus,» uzsvēra ATD pārstāve Sandra Maļuha, norādot, ka lēmumi par maršrutiem joprojām tiks pieņemti sadarbībā ar pašvaldībām, tāpēc reģionu iedzīvotājiem nav pamata uztraukties par to, ka viņu intereses netiks ņemtas vērā.
ATD joprojām arī uzskata, ka esošās situācijas cēlonis ir nepietiekami laba plānošana pašvaldību līmenī, jo atsevišķu plānošanas reģionu pieredze liecina, ka izmaksas ir iespējams samazināt. Plānošanas reģioni gan iebilst šai iecerei, prognozējot, ka vietējie iedzīvotāji pārmaiņās cietīs, un norāda, ka pārvadājumus nedrīkst plānot, vadoties tikai no ekonomiskajiem apsvērumiem. «Plānojot autobusu maršrutus, tiek ņemtas vērā vietējo iedzīvotāju vajadzības, bet diez vai to nodrošinās ATD,» iepriekš Dienai skaidroja Zemgales plānošanas reģiona pārstāvis Juris Kālis, kurš norāda - esošā sistēma nodrošina arī mazo pārvadātāju izdzīvošanu.