Prasības iesniedzēja - Rīgas apgabaltiesa - uzskata, ka šī norma neatbilst Satversmes 105. pantam, kurā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, to nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, bet īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Rīgas apgabaltiesa izskatīja lietu, kurā kredītiestāde, pārņemot kādu ieķīlātu dzīvokli savā īpašumā, atklāja, ka dzīvokļa iepriekšējais īpašnieks ir noslēdzis īres līgumu, informē Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska. Saskaņā ar apstrīdēto normu šis līgums ir saistošs kredītiestādei, tādējādi tā konstatējusi, ka iespējas brīvi rīkoties ar savu īpašumu esot traucētas, un vērsusies tiesā ar prasījumu par īres līguma izbeigšanu. Apgabaltiesa norāda, ka dzīvokļa jaunā īpašnieka - kredītiestādes - īpašumtiesības ierobežotas nesamērīgi. Apstrīdētā norma neesot grozīta vairāk nekā divdesmit gadu, taču tās mērķis esot zaudējis savu aktualitāti. Pirmkārt, likumdevēja izvirzītais mērķis - īrnieku interešu aizsardzība namu denacionalizācijas kontekstā - neatbilst mūsdienu sociālajai un ekonomiskajai situācijai Latvijā. Otrkārt, apstrīdētā norma ļauj īpašniekam, kura īpašumu paredzēts izsolīt piespiedu kārtā, slēgt fiktīvus darījumus un kavēt jaunā nekustamā īpašuma ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā.
Apgabaltiesas rīcību apsveic zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Normunds Šlitke. Viņaprāt, ir nepieņemama situācija, ka pēc dzīvokļa iegādes jaunais īpašnieks pēkšņi konstatē, ka dzīvoklī ir īrnieks. «Atliek likumā ierakstīt, ka šādos gadījumos spēkā ir īres līgums, ja persona ir deklarējusies, un vilks būs paēdis, bet kaza dzīva. Tad izsoles rīkotāji, ielūkojoties reģistros, varētu pārbaudīt, vai dzīvoklī kāds ir deklarējies, un noskaidrot, vai viņam ir spēkā īres līgums,» izteicās advokāts.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2013. gada 6. janvārim iesniegt atbildes rakstu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2014. gada 23. marts. Par lietas izskatīšanas procesu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas. N. Šlitke prognozē - ja Saeima saņems speciālistu atzinumus, ka Satversmes tiesā var zaudēt, tā steidzami var grozīt likuma normu jau pirms lietas izskatīšanas Satversmes tiesā, jo pirms vēlēšanām zaudēt neviens negribēs.