«Summa var nedaudz mainīties, jo jāvērtē, kādā klašu grupā bērns mācās, kāds priekšmetu kopums šajā grupā ir, bet vidēji kopējās izmaksas varētu sasniegt 1500 latu uz vienu bērnu. Tad mēs šo vidējo skaitli sareizinām ar kopējo skolēnu skaitu - 200 000 -, un rezultātā sanāk, ka vaučeru sistēmai vajadzētu 300 miljonus latu. Piekrītu, tā ir milzīga summa, tomēr to sedz divas puses - valsts un pašvaldība,» sacīja R. Ķīlis.
Ministrs stāstīja, ka pašreizējā finansējuma sadalījumā mums ir trīs spēlētāji: valsts, pašvaldība un vecāki. Vaučers paredzētu, ka valsts un pašvaldības finansējums tiktu salikts kopā, tas būtu aptuveni 1500 latu, mazākā daļa ir vecāku ziņā, piemēram, nodrošināšana ar sporta apģērbu un citiem sīkumiem.
R. Ķīlis atklāja, ka dažās skolās šo sistēmu vēlas ieviest jau 2013. gadā un ir valsts ģimnāzijas, kas piekritušas saņemt visu finansējumu, proti, valsts daļu vienā veidā, tajā iekļaujot algas, maksu par mācību līdzekļiem un visādas piemaksas. Šādā pilotprojektā varētu piedalīties vismaz 20 skolu.
«Varētu izmēģināt, kā skolas tiek galā, kā tās spēj saimniekot, kad visa nauda tām pārskaitīta uzreiz. No valsts puses iebildumu pret šādu eksperimentu nebūtu, bet būtiski tagad ir saņemt pašvaldību piekrišanu, varbūt pēc vēlēšanām kāda no uzrunātajām pašvaldībām atsauksies, tādējādi skolai uzreiz pārskaitot arī savu daļu,» sacīja ministrs.
Jau ziņots, ka vaučera darba grupa ir veikusi detalizētus aprēķinus un vidējā summa, kas nepieciešama, lai bērni varētu mācīties skolā, ir no 1600 līdz 2200 latiem. Šajā summā iekļauti gan valsts un pašvaldības līdzekļi, gan arī vecāku līdzdalība. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, šajā mācību gadā skolas gaitas sākuši 202 413 skolēni.
Ķīlis ir izteicies, ka «vaučeru sistēma» būtu īstais risinājums bezmaksas izglītības nodrošināšanai. Lai mainītu finansēšanas kārtību, viņaprāt, nepieciešams ieviest vaučeru jeb valsts un pašvaldības galvojumu, kurā ir apvienots izlīdzinātais finansējums. LETA