Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādīja, ka, īstenojot šo reformu, ministrija cer uzlabot valsts un pašvaldības uzņēmumu pārvaldes profesionalitāti, gūt lielākas dividendes no šiem uzņēmumiem, kā arī mazināt iespējamo uzņēmumu politizāciju.
Papildus tam EM izstrādātais likumprojekts paredz arī stingrāk definēt nosacījumus, ar kādiem valsts vai pašvaldība var iesaistīties uzņēmējdarbībā - tas būs pieļaujams gadījumos, kad nepieciešams novērst tirgus nepilnību vai arī ir nepieciešams nodrošināt aktīvu apsaimniekošanu, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai noteiktas administratīvas teritorijas turpmākās attīstības drošībai. Līdz ar to pašvaldības nevarēs dibināt, piemēram, dzeramā ūdens ražošanas uzņēmumus, paskaidroja D. Pavļuts. Papildus tam valstij un pašvaldībām būs pienākums vismaz reizi piecos gados izvērtēt, vai ir lietderīgi uzņēmuma kapitāldaļas paturēt to īpašumā, viņš norādīja.
Saskaņā ar Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektu Latvijā tiks veidots daļēji centralizēts valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modelis, 2014. gada sākumā izveidojot Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroju. Tam pakāpeniski pārvaldībā tiks nodotas valsts kapitāla daļas, un tas būs atbildīgs par valsts uzņēmumu pārraudzību, informācijas pieejamību par valsts līdzdalību uzņēmumos un to pārvaldīšanas rezultātiem, kā arī korporatīvo pārvaldīšanas nosacījumu ieviešanu. Šobrīd valstij pieder visas vai daļa akciju 142 uzņēmumos, bet pašvaldībām - 605 uzņēmumos.
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, minot piemērus ārvalstīs, prognozē, ka reforma uzlabos valstij un pašvaldībām piederošo uzņēmumu konkurētspēju un palielinās to pienesumu valsts budžetam. Viņa norādīja, ka Lietuvā valsts uzņēmumu pārvaldības reforma tiek veikta kopš 2010. gada un tā ir devusi daudz ieguvumu. No tiem pamanāmākais ir valsts un pašvaldību uzņēmumu samaksāto dividenžu apjoma kāpums - sešos gados tas ir audzis pieckārt un sasniedzis 253 miljonus litu jeb 51,6 miljonus latu.