Valsts prezidents A. Bērziņš, kurš jau ir veicis izmaiņas vairākās priekšgājēju tradīcijās, ir nolēmis atteikties no uzrunas Vecgada vakarā. A. Bērziņa apsveikums ir paredzēts 1. janvārī pulksten 14.45 Latvijas Televīzijā pēc Jaungada koncerta Vīnē, ko 2012. gadā diriģēs latviešu izcelsmes pasaules slavenais diriģents Mariss Jansons. Šis runai izvēlētais laiks došot iespēju to noklausīties tieši tai publikas daļai, kas to vēlas dzirdēt, medijiem skaidroja Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne. A. Bērziņš ir nolēmis Ziemassvētkos vispār neteikt runu, bet savu vēlējumu nosūtīs medijiem rakstiski. G. Ulmanis, kurš runāja tikai Ziemassvētkos, domā, ka tas ir prezidenta apsveikumam piemērots brīdis, jo Ziemassvētki ir laiks, kad vairāk jārunā par morāli, garīgām lietām un ticību, kas esot prezidenta tēmas. Kad Valdis Zatlers bija Valsts prezidents, viņš uzstājās arī pareizticīgo Ziemassvētkos. Kad par A. Bērziņa ieceri informēja Latvijas Televīzijas Panorāma, tajā rakstniece Anna Žīgure augstākās valsts amatpersonas uzrunu Vecgada vakarā novērtēja kā padomju laika palieku. Savukārt citi sabiedrības pārstāvji pieļāva, ka cilvēki vēlas sagaidīt šos laimes vēlējumus no pirmajām personām.
Tradīcija, ka abas augstās amatpersonas uzrunā cilvēkus gadumijā, aizsāka prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kuras apsveikuma vārdi tautai vairākas reizes skanēja nevis ierakstā, bet tiešraidē no Jaunā gada sagaidīšanas vietām pie Brīvības pieminekļa un Doma laukuma. Vienā gadā prezidente runāja uzreiz pēc pusnakts, bet vēlāk tika secināts, ka pirmās gada minūtes, kad cilvēki atver šampanieti un vēl cits citam laimi, nav uzrunām piemērotākais laiks. V. Vīķes-Freibergas toreizējā preses sekretāre Aiva Rozenberga atceras, ka prezidente ir turpinājusi no G. Ulmaņa mantoto tradīciju uzrunāt ļaudis Ziemassvētkos, kas ir arī ģimenes svētki un tas brīdis, kad ir laiks pārdomām par vērtībām, tautas kultūru un tradīcijām. Taču V. Vīķe-Freiberga arī uzskatījusi, ka par valstij svarīgiem uzdevumiem, uzmundrinot cilvēkus ar emocionālu runu Jaunajā gadā, ir jāuzstājas Valsts prezidentam. A. Bērziņš no šīs tradīcijas nav atteicies, bet tikai izvēlējies tai citu laiku, teica A. Rozenberga, uzskatot, ka cilvēkiem prezidenta vēlējums ir svarīgs.
A. Bērziņš ir mainījis vairākas savu priekšgājēju tradīcijas un atteicies arī no uzturēšanās prezidenta rezidencē Jūrmalā. Stājoties amatā, viņš nolēma nerīkot inaugurācijas balli, kādas priekšgājējiem bija Rundāles un Jelgavas pilī. Lielas svinīgās pieņemšanas nebūs arī valsts proklamēšanas gadadienā 18. novembrī. Valsts svētkos A. Bērziņš uzrunās cilvēkus vairākas reizes, arī pie Brīvības pieminekļa, bet svinīgais koncerts notiks nevis Nacionālajā teātrī, bet Dailes teātrī. Tāpēc ka tajā esot vairāk vietu. Uz koncertu būs uzaicināti arī citu valstu diplomāti, kas iepriekšējos gados ne vienmēr bijis iespējams. Koncertu translēs Latvijas Televīzija, pieslēdzoties četriem koncertiem, kas būs reģionos Valmierā, Rēzeknē, Jelgavā un Ventspilī. Pēc koncerta viesi Dailes teātrī varēs saskandināt šampanieša glāzes, bet šis svinību mirklis nebūs tik vērienīgs kā agrākos laikos.