Ints Dālderis
Šāds uzskats no popmūzikas pārstāvjiem un no komerciālās mākslas pārstāvjiem nav nekas jauns, tas ik pa brīdim izskan. Un tam es noteikti nevaru piekrist. Pasaules pieredze rāda, ka nopietna māksla un kultūra nevienos laikos nav varējusi iztikt bez papildu atbalsta, vai tie ir bijuši monarhi (atcerēsimies Mediči laikus Florencē un lielos renesanses ģēnijus), aristokrāti vai mecenāti, vai arī daudzās valstīs valsts atbalsts, kas mēģina definēt tās jomas, kas būtu jāatbalsta. Jo šajā jautājumā brīvs tirgus pats par sevi nespēj nodrošināt kvalitāti. Ja mēs visu vienkārši palaistu brīvā tirgū, bez kāda mērķtiecīga sabiedrības vai valsts atbalsta, mēs ātri vien dažu gadu gaitā nonāktu tikai pie komerciālas mākslas. Tas ir pierādījies daudzas reizes dažādās valstīs. Bez sabiedrības kopējā atbalsta nonāksim tikai pie lētas izklaides un masu pasākumiem, kas sevi paši var atpelnīt. Un tas nekādi nevarētu būt nacionālas valsts interesēs, kuras uzdevums tajā skaitā ir arī kopt nacionālās identitātes jautājumus.