Rīgas pašvaldība par nodomu izstāties no LPS paziņoja pēc tam, kad A. Jaunsleinis un premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) parakstīja valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokolu, kas iesniegts Saeimā kopā ar valsts budžeta projektu. Rīgas dome iebilst, ka LPS nav panākusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas palielināšanu pašvaldībām no 80% uz 85% - tiesa, tas, ka pusēm par sadalījuma maiņu nav izdevies vienoties, ir ierakstīts protokola domstarpību sadaļā. Tajā ir vēl vairāki jautājumi, piemēram, ka valdība nav nodrošinājusi valsts budžeta finansējumu bērnudārzu pedagogu algām vai nepieciešamo finansējumu pašvaldību autoceļiem. Tie būs jautājumi, par ko LPS vēl cīnīsies Saeimā, kur sākusies budžeta apspriešana.
Rīgas domes sēdes darba kārtībā lēmums par izstāšanos no LPS būs 23. oktobrī. Ja līdz tam LPS varēs pārliecināt galvaspilsētas vadību, ka tā spēs aizstāvēt rīdzinieku intereses, Rīga no nodoma varot atteikties. «Ja šis mājasdarbs netiks izpildīts, tad nobalsosim par izstāšanos,» stingri noteica N. Ušakovs pēc tikšanās ar A. Jaunsleini, kurš vēlāk atzina, ka nekādus īpašos solījumus nevar dot un viņu arī neviens nekad nav varējis ietekmēt. Piektdien LPS valde šo situāciju pārrunāšot. Piektdien notiks arī novadu un lielo pilsētu pārstāvju tuvināšanās sarunas. LPS domes ārkārtas sēdi, kuru sasaukt aicināja Ventspils dome un Babītes novada domes priekšsēža Andreja Ences vadītā Reģionu alianse, A. Jaunsleinis ierosinās organizēt tikai pēc 22. oktobra, kad Saeimā plānota valsts budžeta pieņemšana 1. lasījumā un līdz 25. oktobrim paredzēta priekšlikumu iesniegšana. Zaļo un Zemnieku savienība jau ir paziņojusi, ka iesniegs ierosinājumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas pārdali uz 85% - 15%.
Pašvaldību savienībai pārmet, ka tā domes sēdē nav izsludinājusi pārtraukumu pēc tam, kad valdības pārstāvji nāca ar negaidīto piedāvājumu papildus sadalīt 5,6 miljonus latu novadiem, bet vēl 5,9 miljonus latu lielajām pilsētām ar zemāk vērtētiem ieņēmumiem tā vietā, lai mainītu iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju. A. Jaunsleinis atgādina, ka Rīgas vadība sēdē nav iebildusi. Tā varēja kopā ar vēl četrām lielajām pilsētām izmantot arī veto tiesības un nobloķēt protokola parakstīšanu, bet tie novadu pārstāvji, kuri sēdē uzstājās, atzinīgi izteicās par papildu finansējumu trūcīgākajiem. Tiesa, ja atbalsts tiek arī četrām lielajām pilsētām, tad tās nevarētu būt ieinteresētas veto tiesību izmantošanā.
Ja Rīga izstāsies no LPS, tās attieksmē pret lielāko pašvaldību nekas nemainīsies, apgalvoja A. Jaunsleinis. Rīgas pārstāvis Briselē varēs turpināt izmantot LPS biroja telpas, bet LPS domnieki arī turpmāk varēšot pulcēties Rīgas domes sēžu zālē, uzsvēra N. Ušakovs. Viņa vadītās pašvaldības iespējamo izšķiršanos aiziet no LPS A. Jaunsleinis vērtē kā rīcību, kas vērsta uz organizācijas sašķelšanu. «Mani satrauc Pašvaldību savienības sadalīšanās reizinātājos,» pēc tikšanās ar LPS vadītāju otrdien atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E. Sprūdžs, apgalvojot, ka viņš vēlas strādāt «ar konsolidētu pašvaldību organizāciju».
Te gan jāsaka, ka arī ministra attieksme pret pašvaldībām ir atšķirīga - uz Latgales pašvaldībām viņš devies vai ik pārnedēļas, bet Ventspilī nav bijis ne reizi. E. Sprūdžs to apstiprina, jo ir pievērsies tām pašvaldībām, kas šos gadus bijušas atstātas novārtā, «un tam nav politiska fona». Latgales atbalsta programmas īstenošanas laikā viņam šķiet lietderīgi «pieskatīt un sekot tai līdzi». Politisko fonu ministrs saskata dažu pašvaldību centienos viņu nomainīt, to pārmetot Pašvaldību savienībai, lai gan ar šādu ierosinājumu bija nākusi klajā Lielo pilsētu asociācija, kas pēc tam no tā atteicās.