Izplūdušie likumi
Ungārijas parlaments, kurā divas trešdaļas deputātu vietas pieder Fidesz, 2010. gadā pieņēma divus jaunus likumus - Masu mediju likumu un Preses brīvības likumu -, kuri stājās spēkā 2011. gadā un kuru pārraudzībai tika izveidota Nacionālā mediju un komunikācijas padome (NMHH). Tie cita starpā paredzēja piemērot prāvus naudas sodus arī privātajiem medijiem, kuri, piemēram, aizskar «personas cieņu» vai vēsta «politiski nesabalansēti».
Jaunie likumi vēl pirms to stāšanās spēkā izpelnījās plašu kritiku ne tikai no Ungārijas valdības oponentiem, bet arī ES un dažādām starptautiskajām organizācijām, kas tos nodēvēja par ierobežojošiem un izplūdušiem, jo neesot skaidrs, kas jādara, lai tos nepārkāptu.
ES vairākkārt ir aicinājusi Ungārijas valdību un premjerministru Viktoru Orbānu, kurš tiek kritizēts par centieniem centralizēt varu un apklusināt oponentus, veikt izmaiņas mediju likumos. Ungārijas parlaments ir veicis vairākus grozījumus, tomēr joprojām Budapešta tiek kritizēta par preses un citu mediju brīvības ierobežošanu.
Represīvās reformas
Eiropas Padome, kas veicina starpvalstu sadarbību cilvēktiesību un demokrātijas jomās, janvārī paziņoja, ka Ungārijā ir novērots «nozīmīgs progress» mediju likumu uzlabošanā.
Kā piemērs tika minēta atceltā norma, kas piešķīra tiesībsargājošajām iestādēm varu pieprasīt žurnālistiem izpaust avotu vārdus. Budapešta esot solījusi nodrošināt, ka tikai tiesa var izlemt, vai žurnālistam ir jāatklāj savs avots. Padome uzskata, ka mediju avoti turpmāk būs «pienācīgi aizsargāti», raksta The Christian Science Monitor.
Tajā pašā laikā organizācija uzsver, ka «Eiropas Padome un Ungārija turpinās sadarbību, lai veicinātu mediju likumdošanas uzlabošanu».
Sliktākās domās par situāciju Ungārijā ir ES komisāre Nēlī Krusa, kas pārrauga mediju nozari. Viņa februāra sākumā paziņoja, ka «nav priecīga» par ungāru mediju stāvokli.
Ungārijas valdība uzskata, ka tā ir adekvāti reaģējusi uz Briseles kritiku un tagad mediju likumi ir sakārtoti. Tas gan neatspoguļojas respektablu starptautisku cilvēktiesību organizāciju pētījumos.
Pirms neilga laika Parīzē bāzētā mediju brīvību aizstāvošā organizācija Reporters Without Borders (RWB) publicēja ikgadējo preses brīvības indeksu, kurā Ungārija ierindota 56. vietā. Pirms gada tā atradās 40. vietā.
«Valsts joprojām maksā cenu par represīvajām likumdošanas reformām, kurām ir bijusi nozīmīga ietekme uz žurnālistu darbu,» Ungārijas ievērojamo kritienu skaidroja RWB.
Savukārt cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch (HRW) pagājušajā mēnesī publicēja ziņojumu, kurā raksta, ka «mediju brīvība Ungārijā ir reāli apdraudēta un tajā ir vainojama valdošā partija».
Kritiķiem reklāmas nedod
HRW ziņo, ka Ungārijas medijos pēdējos gados ir vērsusies plašumā pašcenzūra. To apstiprina arī Centrāleiropas Universitātes Budapeštā mediju pētnieks Pēters Molnārs. Viņaprāt, ir divi iemesli, kādēļ Ungārijas mediji nodarbojas ar pašcenzūru.
Pirmais iemesls ir ārkārtīgi lielā varas koncentrācija NMHH rokās. Padomei, kuras visi locekļi ir saistīti ar valdošo partiju Fidesz, viens no pienākumiem ir piešķirt radio frekvences. «NMHH izmanto savu varu, lai piešķirtu radioviļņus gandrīz tikai valdībai draudzīgām radiostacijām,» apgalvo P. Molnārs.
Decembrī padome valstī ietekmīgākajai neatkarīgajai radiostacijai Klub Radio atņēma pastāvīgo raidīšanas licenci Budapeštas apkaimē. Tas notika pēc NMHH pēkšņi sarīkotās tendera procedūras, kuras mērķis acīmredzot bija panākt, lai šis radio nesaglabātu savu frekvenci.
Tendera nosacījumi paredzēja, ka uzvarējušam pretendentam 60% raidlaika būs jāaizpilda ar mūziku. Pie licences tika nesen dibināts uzņēmums, kuram līdz šim neviena stacija nepiederēja.
Kā otro iemeslu pašcenzūrai P. Molnārs min daudzos valstij piederošos uzņēmumus, ar kuru starpniecību valdība var ietekmēt medijus. Ungāru žurnālisti apgalvo, ka laikrakstos, kuri atbalsta valdību, izvieto 70% no valsts uzņēmumu reklāmām, bet valdību kritizējošie izdevumi saņemot tikai 30%.