«Tagad šī pilsētas daļa izmirst, jo viss koncentrējas ap lielajām bundžām - angāriem, kur izvietoti lielveikali,» saka bijušais Saeimas deputāts un ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība), atzīstot, ka tā nav tikai Tukumā un šī būtu valsts līmenī izvērtējama parādība.
«Cīnīties pret to, ko ļaudis vēlas, būtu absurdi. Cilvēki vairs neiet uz sīktirgotavām, bet lielveikali brīvdienās ir pārpildīti,» atzīst J. Šulcs. Viņaprāt, mazajiem pārdevējiem ir jādomā, kā piesaistīt pircēju, jo vairs nebūs kā 90. gados, kad bodītes bija uz katra stūra. Tikmēr pie Ledus halles vasarā atkal uzziedēs simtiem rožu, kuru stādus pilsētai dāvājuši iedzīvotāji. Tuvākajos gados kopā ar kādu uzņēmēju, kurš vēl netiek atklāts, dome cer Katrīnas laukumu pārvērst līdz nepazīšanai, kas nozīmē to, ka pilsētas centrs vairs nekad nebūs tur, kur kādreiz.
Visiem nav kur sportot
Pilsētā ir notikušas pārmaiņas arī pēdējā sasaukumā, tiesa - pašvaldībai ir arī kredītportfelis. Tie pārsimts tūkstoši latu futbola laukumam, ko pilsētai no investīcijām savulaik sarūpēja Jaunais laiks, esot smieklīgi maz salīdzinājumā ar to, ko kādreiz dabūja TP atbalstītās pašvaldības. Kamēr Līvāni uz vienu iedzīvotāju tērējuši ap 700 latu, Tukumam tie bijuši 16 lati uz vienu iedzīvotāju, atceras J. Šulcs. Viņa vadītā pašvaldība nebija to izredzēto 17 reģionālās attīstības centru vidū, kas varēja pretendēt uz ES fondu naudu pilsētvides attīstībai. «Mums nebija tādas krāsas,» saka J. Šulcs, kuram atteikts, ka Rīgai tuvīnās pašvaldības no saraksta jāsvītro.
Kā daudzviet arī Tukumā būs sakārtota ūdenssaimniecības sistēma. Kamēr iedzīvotāji norāda uz bērnudārzu rindām, domes vadība cer šajā gadā likvidēt arī tās. Pilsētā ir uzcelti divi bērnudārzi, bet viens rekonstruēts, īstenojot arī privātās publiskās partnerības projektu, kādi ir tikai dažām pašvaldībām. Dome ir nopirkusi arī 45 dzīvokļu māju, kurā dzīvokļus piedāvās uzņēmumu speciālistiem, ārstiem, skolotājiem. Mājā plānots iekārtot viesnīcas tipa dzīvokļus jauniešiem, kuri vēlas mācīties Tukumā, jo no apkārtējiem pagastiem nevar izbraukāt, lai varētu trenēties Tukuma hokeja klubā vai futbola klubā, kurš ir ceturtais labākais Latvijā. Sporta infrastruktūra, kurai citviet treknajos gados tika dalīti miljoni, pat ja pašvaldībā nebija, kas sporto, Tukumā joprojām esot problēma. «Pilsētā visas sporta zāles ir pārpildītas līdz desmitiem vakarā. Vajag gan peldbaseinu, gan slēgtās telpas vieglatlētiem,» saka priekšsēdis. Jau iepriekšējā sasaukumā Tukuma dome pārņēma no privātā īpašnieka arī Tukuma ledus halli, tagad atmaksājot kredītu. Taču halle pati sevi varot uzturēt, jo tai ir gan ēdināšanas uzņēmums, gan viesnīca, kas vasarā ir pārpildīta, bet ziemā to izmanto slēpotāji no Lietuvas.
Bibliotēka Kampara ēkā
Pretim Tukuma novada domei, kas atrodas kādreizējās rajona padomes ēkā, ir māja, ar kuru A. Kampars lepojas. To ir atjaunojusi viņam piederošā SIA Ronis, kura kredītsaistībām bijusi pievērsta arī mediju uzmanība. Uzņēmuma finanšu situācija varētu stabilizēties, jo tā atjaunotajā ēkā tagad izvietota ne tikai SEB bankas filiāle, bet arī Tukuma bibliotēka. Kādreiz te bija kinoteātris. Kad 1998. gadā Tukuma dome izsludināja konkursu uz kinoteātra privatizāciju, neviens īsti pussabrukušo ēku nav vēlējies ņemt. A. Kamparam piederošā SIA Ronis pieteicās šajā vietā izveidot naktsklubu Grands, ko atklāja 1999. gadā, saglabājot arī kinoteātri. Zālē bija krēsli, kurus piecās minūtēs varēja pacelt pie griestiem, lai tie netraucētu kluba apmeklētājiem. Tā kļuva par iecienītu atpūtas vietu, bet 2005. gadā klubu slēdza, jo tas sāka strādāt ar zaudējumiem.
Tukuma mērs J. Šulcs atceras, ka tajā laikā kino nevienu neinteresēja un «arī restorāni un klubi pilsētā neturas». Kad SIA Ronis ēku pārbūvēja, pašvaldība nolēma, ka kādreizējā skaitļošanas centrā iespiesto bibliotēku tajā izvietot būs lētāk, nekā būvēt jaunu bibliotēku ar visu infrastruktūru, kam būtu nepieciešami vismaz 1,5 miljoni latu. SIA Ronis arī nodrošina mājas uzturēšanu. Līgums ir noslēgts uz 15 gadiem, un dome mēnesī īpašniekam maksā 7000 latu. «Visi tagad saka paldies, jo telpas ir vienas no modernākajām Latvijā. Pensionāri tur tagad dzīvo, iemācījušies ar datoru strādāt, lasa avīzes,» stāsta pašvaldības vadītājs. Ja Tukumam būtu tie miljoni, kas no pilsētvides naudas tika iedoti Līvāniem, varētu gan bibliotēku uzbūvēt, gan kultūras namu sakārtot, kas arī «ir drausmīgā stāvoklī», piebilst mērs. Kultūras namu vada Vienotības deputāte Dace Lebeda, kura atzīst, ka projektu konkursos nav veicies, bet pašvaldība ēkai ir uzlikusi jaunu jumtu un uzbūvējusi skatuves grīdu. «Citur krīzes gados kultūras namus slēdza, bet mēs, savelkot jostas, ar vēsu prātu izdzīvojām,» saka D. Lebeda.
Māju siltināšanai netic
Kad A. Kampars bija ekonomikas ministrs, viņa jājamzirdziņš bija māju siltināšanas programma, bet Tukumā tā nevienu neinteresēja. Te joprojām neviena dzīvojamā māja nav nosiltināta, lai gan pašvaldība pat finansēja māju siltināšanas projektus un rīkoja iedzīvotāju sapulces. Tikai šogad vienas mājas iedzīvotāji piekrituši siltināšanas projektam, kuram dome būšot krustmāte. Tajā pašā laikā cilvēki sūdzas par lielajiem apkures rēķiniem, kas radot aizdomas, jo pilsētā kā kurināmo izmanto šķeldu un rēķiniem vajadzētu būt mazākiem. «Māju pagrabos ir tik silts, ka kartupeļi sāk asnus dzīt,» bilst kāds tukumnieks. Domes izpilddirektors Māris Rudaus-Rudovskis (Vienotība) norāda, ka par siltuma regulēšanu ēkās atbildīgs ir apsaimniekotājs, taču tarifi nav celti vismaz sešus gadus un tuvākajā laikā arī netikšot paaugstināti. Tur, kur iedzīvotāji aktīvāk siltinot mājas, esot augstāki tarifi, kas viņus mudinot tā rīkoties, uzskata izpilddirektors.
Vairāki cilvēki arī M. Rudaus-Rudovski, kurš jau kādreiz bija pilsētas izpilddirektors, minēja kā vienu no tiem, kam varētu piederēt vara Tukumā. Vēstulēs Dienai bija teikts, ka viņš, iespējams, izkārtojot domei pietuvinātiem cilvēkiem kādas iespējas un ka vēlēšanās politiķis domē neiekļuva, bet pēc tam nonāca augstajā amatā. M. Rudaus-Rudovskis atsaucas uz partiju vienošanos - Jaunajam laikam piedāvāts šis amats, un partija to uzticējusi viņam. Arī maģistra darbu Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē viņš esot rakstījis par Tukuma novada administratīvajām funkcijām, tagad tikai atliekot to piemērot dzīvē.
Šulcu negrib nogāzt
Tukuma domi J. Šulcs vada kopš 1996. gada, izlaižot vienu gadu. Īstenojot varas pārņemšanas plānu, Tautas partija 2004. gadā nogāza arī J. Šulcu, kuru atbalstīt toreiz pie domes sanāca vairāki simti tukumnieku. Pēc 2005. gada pašvaldību vēlēšanām viņš amatā atgriezās, un tagad J. Šulca izredzes vadīt pašvaldību, kurā kopā ar pilsētu jau ir arī desmit pagastu, neapšauba pat viņa sāncenši. Pirms četriem gadiem Tukuma novada vēlēšanās no deviņiem sarakstiem domē iekļuva tikai četri - 11 no 17 mandātiem saņēma J. Šulca vadītā reģionālā partija Tukuma pilsētai un novadam, kurai aprīlī būs deviņi gadi un kas noslēgusi sadarbības līgumu ar Vienotību. No tās domē ir trīs deputāti (divi no Jaunā laika, viens no Sabiedrības citai politikai), Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un TB/LNNK kopā ieguva trīs vietas. Ja par J. Šulca sarakstu nobalsoja 6487 vēlētāji, par SCP, kas iekļuva kā pēdējā - 561. Saskaņas centrs bija to vidū, kas nepārvarēja 5% barjeru, kurai cer tikt pāri tagad.
Šogad ZZS nestartēs kopā ar Visu Latvijai!-TB/LNNK. ZZS saraksta līdere būs novadā pazīstamā bijusī Saeimas deputāte un ministre Dagnija Staķe. Viņa neiebilstu strādāt kopā ar J. Šulcu, ko savulaik jau darījusi rajona padomē. Tagad gan domē no ZZS ir priekšsēža sens oponents Agris Jaunkļaviņš. D. Staķe nolēmusi kandidēt, lai nostiprinātu pagastu lomu novadā. Tajos dzīvo uz pusi mazāk cilvēku nekā pilsētā, kas var iespaidot arī vēlēšanu rezultātu.
VL-TB/LNNK pieteiks sevi ar literāti Gunu Rozi saraksta galvgalī. Viņa ir Tukuma literātu apvienības vadītāja un pilsētā dzīvo tikai trīs gadus. «Man par pašvaldību nav nekā slikta ko teikt. Pilsēta ir skaista, tīra, ir bezmaksas autostāvvietas,» saka G. Roze. Jaunais spēlētājs ir Reformu partija, kuras saraksta līderis būs Edmunds Jurēvics, kuram ir tikai 20 gadu. Kad viņš bija skolēnu parlamentā, J. Šulcs jaunajā censonī saredzējis cilvēku, kas viņu kādreiz varētu nomainīt. Iespējams, toreiz mērs neparedzēja, ka cīnīties sanāks tik drīz. E. Jurēvics nepretendē nākt J. Šulca vietā, bet tikai iekļūt domē un, iespējams, strādāt vienā koalīcijā. «Būtu labi, ja viņš sēdētu pie domes galda. Jauniem cilvēkiem jānāk politikā. Edmunds ir labā nozīmē karjerists,» secina J. Šulcs. Viņa vadītā pašvaldība ir viena no retajām, kas internetā translē domes sēdes, ko E. Jurēvics uzskata par savu panākumu. Reti kurā pašvaldībā ir parādījušies jauni un spēcīgi politiskie līderi, kuri varētu nomainīt tagadējo eliti. Tāds cilvēks nav izaudzis arī J. Šulca komandā, kas, pēc konkurentu domām, pat nav sevišķi spēcīga, izņemot tās vadītāju.