Māris Štrombergs BMX riteņbraucējs
Šodien [svētdien] jau bija tuvu. Jutos labāk nekā vakar. Šķita, ka vajadzētu būt uzvarai. Aizgāju pa priekšu, bet Edžus mani apdzina. Smuki apstrādāja trasē un aizgāja garām otrajā virāžā. Cepuri nost. Es gan pēc tam arī ļoti necentos viņu apdzīt.
Tas tāpēc, lai Edžus iegūtu vērtīgus punktus cīņā par otro vietu kopvērtējumā?
[Smejas.] Nu, arī tas jau droši vien nostrādāja savu lomu. Protams, centos uzvarēt, bet Edžus bija pelnījis uzvaru. Arī pirmajā dienā viņš labi nobrauca, bet kaut kas līdz galam nesanāca. Vienu uzvaru jau viņam vajadzētu izcīnīt.
Cik tuvu vai tālu biji līdz uzvarai pirmajā dienā?
Tā bija ļoti tuvu. Tajā brīdī, kad aizgāju garām, šķita, ka jābūt, bet laikam jau to riteni mazliet par vēlu izmetu. Par vēlu apjautu, ka jāiet garām, un beigās tā finiša līnija izrādījās pārāk tuvu. Finālā man bija pirmā izvēle, taču nepaņēmu pirmo celiņu, jo, startējot no tā, pirmā pumpa [tramplīns] bija pārāk ķēpīga. Viņa man bija tāda mānīga. Paņēmu piekto celiņu un cerēju ar agresīvāku taktiku tikt priekšā, taču tik un tā nokļūdījos pirmajā pumpā un viņš paspēja pirms pirmā līkuma tikt iekšmalā. Izstūma mani uz āru, un man nācās sēdēt astē.
Lai gan nākamsezon Eiropā domāji nestartēt, uz Rīgu būs jāatbrauc izcīnīt vismaz vienu uzvaru savu skatītāju priekšā?
Ja Rīgā būs Eiropas čempionāta posms, tāda doma noteikti tiks apsvērta.
Kāds palika iespaids par pašmāju posmu?
Atmosfēra bija baigi labā. Cilvēku bija sanācis ļoti daudz, un visi atbalstīja, bļāva. Īpaši jau finālbraucienos, kad atmosfēra bija zvērīga. Trasē, protams, jutu. Ja bija kādas apdzīšanas vai kritieni, bija ļoti skaļas ovācijas.
Vai otro Eiropas čempiona titulu izcīnīt bija vieglāk nekā pirmo pirms pieciem gadiem?
Savā ziņā tam var piekrist. Tā pieredze jau tomēr ir iekrāta, zināju, ko no sevis gaidīt, uz ko esmu spējīgs. Toreiz man bija 21 gads, tāda pirmā reize. Bija pamatīga sišanās par to titulu, bija daudz vecāki čaļi pretī un liels respekts. Šoreiz bija tikai jābrauc un jāizcīna.