Neveiksmīga pieredze
Virkne klimata izmaiņu pētījumu, kas veikti pēdējos gados, apgalvo, ka līdz šī gadsimta beigām vidējā gaisa temperatūra dažādos pasaules reģionos pieaugs par dažiem grādiem, bet ar to būs pietiekami, lai klimatiskie apstākļi kļūtu aizvien neprognozējamāki un cilvēkiem nelabvēlīgāki. Jau tagad daudzviet Dienvidaustrumāzijā un Karību jūras reģionā biežāk tiek reģistrētas iznīcinošas viesuļvētras, turpretī Āfrikas centrālajā daļā novērojams ilgstošs sausums.
Gaisa temperatūras pieaugums daudzviet var apdraudēt dzeramā ūdens pieejamību, samazināt lauksaimniecības produktivitāti, palielināt jūras līmeni un izmainīt ekosistēmu. Šo apstākļu dēļ daudzi cilvēki vairs nevarēs palikt līdzšinējā dzīvesvietā. «Atsevišķos pasaules reģionos cilvēku pārvietošana būs nenovēršama,» brīdina pazīstamais zinātnes izdevums Science.
Tomēr līdz šim veiktās iedzīvotāju pārvietošanas, kas pārsvarā notikušas pirms apjomīgu infrastruktūras objektu celtniecības vai pēc postošām dabas katastrofām, nav bijušas veiksmīgas.
Piemēram, Ķīnā saistībā ar gigantiskā Trīs aizu dambja celtniecību uz Jandzi upes 16 gadu laikā tika pārvietoti 1,2 miljoni cilvēku, liecina Adelaidas universitātes Austrālijā mācībspēka Jaņa Taņa aprēķini. Aptuveni 180 tūkstoši iedzīvotāju bija spiesti pārvākties tūkstošiem kilometru tālu no vietas, kur viņi bija dzīvojuši visu mūžu. Viņiem nācās veidot dzīvi no jauna.
Vēl aptuveni 200 tūkstošiem cilvēku, kas jau vienreiz dambja celtniecības dēļ tika pārvietoti, bet pašlaik dzīvo dambja rezervuāra krastā, var nākties pārvākties vēlreiz, jo viņi ir pakļauti lielām briesmām dambja avārijas gadījumā.
Kā smadzeņu operācija
Floridas universitātes antropologs Entonijs Olivers-Smits, kurš vairāk nekā 30 gadu ir pētījis piespiedu migrāciju, uzskata, ka pārsvarā gadījumu iedzīvotāju pārvietošana izgāžas, jo tā ir nepietiekami plānota. «Populācijas un tās kultūras pārvietošana no vienas vietas uz citu ir sarežģīts process, tikpat komplicēts kā smadzeņu operācija,» uzskata E. Olivers-Smits.
Lai nepieļautu pagātnes kļūdas, zinātnieks aicina visu pamatīgi izsvērt, lai pēc iespējas samazinātu veselības un sociālos riskus, ko pārvietošana var radīt klimata migrantiem. Viņaprāt, pārvietošanas veiksme ir atkarīga no labi izglītotiem un spējīgiem lēmumu pieņēmējiem, jo pretējā gadījumā vējā var tikt izsēti pat vislabākie plāni.
E. Olivers-Smits uzsver, ka klimata bēgļu migrācija izmaksās ļoti dārgi, bet vēl dārgāk tā var maksāt neveiksmes gadījumā.