gada, lai mudinātu iedzīvotājus nodot to otrreizējai pārstrādei. Par šo ideju diskutēts jau sen, bet līdz šim īstenot nav izdevies. Ieplānots, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem katrā pašvaldībā būs iespējams šķirot atkritumus un tos nodot atsevišķi. Saskaņā ar ES direktīvu un valsts normatīvajiem aktiem pašvaldībām šis pakalpojums obligāti jānodrošina no 2015. gada 1. janvāra, atsevišķi savācot vismaz stiklu, papīru, metālu un plastmasu.
Pērn novembrī dalītā sadzīves atkritumu savākšana bija nodrošināta 74 pašvaldībās un kopā izveidoti vairāk nekā 940 dalītās vākšanas punkti, 25 atkritumu šķirošanas laukumi un deviņi atkritumu šķirošanas un pārkraušanas centri - šādi dati minēti plānā, bet būtu nepieciešams izveidot apmēram 4000 dalītās atkritumu vākšanas punktu - četras reizes vairāk, nekā izveidots līdz šim.
Plāna galvenais mērķis ir panākt, lai visus atkritumus, ko var pārstrādāt un izmantot kā ražošanas izejvielas, savāktu atsevišķi un nenoglabātu poligonos. Pēc iespējas ātrāk ir jāattīsta dalītās atkritumu savākšanas sistēma, kā būtiskāko mērķi min Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere. Viņa piebilst, ka īpaša uzmanība tiks pievērsta precīzai statistikas datu iegūšanai par atkritumu apsaimniekošanu. Plānots pastiprināti strādāt pie elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu dalītās savākšanas un pārstrādes sistēmas attīstības, jo Latvijā iepriekšējā plāna darbības laikā tā arī neizdevās sasniegt iecerēto - savākt četrus kilogramus šādu ierīču atlieku gadā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Iecerēts arī samazināt poligonos apglabāto bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu.
Lai panāktu to, ka poligonos apglabā arvien mazāk, tiks paaugstināts dabas resursu nodoklis.
«Pētījumi parāda, ja dabas resursu nodoklis nav augstāks par 100 eiro uz tonnu, šķirošana īsti neiet. Jārēķinās, ka relatīvi lēto noglabāšanu jāapliek ar nodokli, lai lielus nešķirotu atkritumu apjomus nevestu uz poligoniem,» uzskata Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere. Viņa kā plāna trūkumu sauc to, ka nav konkrēti noteikts, kāds būs dabas resursu nodoklis, kā arī reģioniem nav paredzēti konkrēti mērķi, kas jāsasniedz dalītās atkritumu vākšanas jomā.
«Gribētos vairāk konkrētības, mērķus, kas jāsasniedz katru gadu, tad būs vieglāk strādāt,» uzskata R. Bendere. Viņa norāda, ka būtu nepieciešams arī noteikt, ka pašvaldībām, kuras ir atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanu, šķirošanas nodrošināšanu, jāveido savs plāns ar konkrētiem skaitļiem, lai būtu arī skaidrs, ar kādām tehnoloģijām panākt dalītās atkritumu vākšanas mērķus - savākt divas reizes vairāk šķiroto atkritumu, nekā mēs to darām pašlaik, jau 2015. gadā un trīs reizes vairāk līdz 2020. gadam. Taču kopumā R. Bendere šo plānu vērtē pozitīvi.