Pabalsts 100 latu apmērā daļēji varētu kompensēt to, ka sešu un vairāk bērnu māmiņas nevar strādāt, Dienai pastāstīja demogrāfs Ilmārs Mežs. Viņš ideju ir aizguvis no Igaunijas, kur šāda veida pabalstu katru mēnesi 110 latu apmērā izmaksā septiņu un vairāk bērnu māmiņām. Tas esot mazinājis gan daudzbērnu ģimeņu nabadzības problēmu, gan palielinājis dzimstību. Latvijā ir 2600 ģimeņu, kurās aug vismaz seši bērni, tāpēc papildu finansējums būtu nepieciešams 3,2 miljonu latu apmērā. Savukārt, ja šādu summu nav iespējams iegūt, sākt varētu ar 50 latiem mēnesī, tad nepieciešamais finansējums būtu 1,5 miljoni latu, stāstīja I. Mežs.
Tomēr demogrāfijas padomes sēdē priekšlikums manāmu atbalstu neguva. Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) norādīja, ka patlaban tā nav prioritāte, jo naudas visam nepietiks, un ir jāizvērtē, kas ir svarīgākais. Viņa gan pieņēma priekšlikumu zināšanai. «Ja varat pamatot, kāpēc bērniem invalīdiem šis pusotrs miljons latu noteikti nav tik vajadzīgs kā bērnam daudzbērnu ģimenē, tad kāpēc ne?» sēdē sacīja I. Viņķele. I. Mežs pēc sēdes gan pauda nožēlu, norādot, ka ministrija nevēlas risināt problēmu. «Ir pārāk cieša korelācija starp nabadzību un bērnu skaitu - jo vairāk ģimenē bērnu, jo lielāka ir šī nabadzība. Mēs nedrīkstam sodīt bērnus par to, ka viņi ir piedzimuši šādā ģimenē,» sacīja demogrāfs. Viņš arī uzsvēra, ka pasākumi, kuri tiek īstenoti, nav efektīvi, jo, piemēram, neapliekamais minimums, par ko patlaban ir diskusijas, palīdz tikai strādājošiem vecākiem. Tāpat valsts pabalsts astoņu latu apmērā nav pieņemams. Igaunijā ģimene ar trim bērniem kopš 1. jūlija saņems valsts pabalstu 150 latu apmērā, kamēr tāda pati ģimene Latvijā - 24 latus, norādīja I. Mežs.
Par astoņu latu valsts pabalstu runāja arī Saeimas deputāte Inita Bišofa (RP), viņa norādīja, ka to nepieciešams labāk novirzīt bērnu ēdināšanai izglītības iestādēs un mācību ekskursijām. Tam piekrita arī I. Viņķele, kura piebilda, ka šis pabalsts ar iespējamu pieaugumu ģimenēm, kurās ir otrais un trešais bērns, būtu jāatstāj, bet pārējām ģimenēm šis atbalsts varētu būt brīvpusdienu veidā. Tāpat viņa sacīja, ka labāk būtu koncentrēties uz dažādu pakalpojumu sniegšanu, nevis pabalstu apjoma un klāsta palielināšanu. Kā piemērus viņa minēja bērnu pieskatīšanu, lai vecāki pēc bērna kopšanas atvaļinājuma bez problēmām var atsākt strādāt, kā arī ārpusskolas interešu izglītības nodrošināšanu.