Šonedēļ viņš kopā ar Latvijas valstsvienību beigs Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīru, kurā pret Eiropas grandiem Ungāriju un Horvātiju jākrāj pieredze, lai, iespējams, jau nākamajā ciklā pacīnītos par ceļazīmi uz pasaules čempionāta finālturnīru. Tas jau būtu jauns sapnis.
Aizenahas komanda ilgstoši bija starp pretendentēm uz kādu no pirmajām trijām pozīcijām, taču pilnīgas pārliecības par mērķa izpildi nebija līdz pat pēdējai kārtai. «Komandas oficiālais mērķis bija no ceturtās līdz sestajai vietai, taču komandu līmenis otrajā bundeslīgā ir ļoti līdzīgs. Katrā kārtā netrūka pārsteigumu, tāpēc izteikta favorīta nebija. Labi, viena komanda bija spēcīgāka, bet par pārējām divām vietām cīnījās kādas sešas vienības. Iepriekšējo sezonu sniegums neliecināja, ka varam to izdarīt, parasti bijām vidusdaļā,» Lilienfelds ieskicēja situāciju čempionāta gaitā. Izšķiroša bijusi prasme uzvarēt praktiski visās līdzīgajās spēļu galotnēs. Vairāki mači tika izvilkti pēdējās minūtēs. «Tas bija komandas raksturs. Vēl pagājušajā sezonā daudz spēļu zaudējām ar vienu «golu», bet šosezon tās visas uzvarējām,» pēc Lilienfelda domām, spēlētāji šogad bijuši morāli nobriedušāki panākumam. Latvijas handbolistam šī bija individuāli veiksmīgākā no līdzšinējām piecām sezonām Vācijā.
Komanda jau sākusi gatavoties startam elitē, kur primārais uzdevums būs vietas saglabāšana. «Vienmēr jau tās komandas, kuras iet uz augšu, ir galvenās pretendentes uz izkrišanu. Tā bieži arī notiek, taču ir izņēmumi. Piemēram, šosezon Aivja Jurdža pārstāvētā Hanoveres komanda pat tika uz eirokausiem, lai gan iepriekš cīnījās par vietas saglabāšanu,» uz iespējamo lejasgala komandu pacīnīšanos ar augstākām vietām norādīja Lilienfelds.
Bundeslīgā pieredzi ieguvušo Jurdžu Aizenahas komanda piesaistīja kā vienu no pirmajiem laikā, kad tikšana pirmajā bundeslīgā nebūt nebija droša. Klāt nācis arī viens Igaunijas izlases spēlētājs, kurš būs konkurents cīņā par vietu sastāvā arī Ģirtam. «Būsim četri kreiļi, taču to varēja gaidīt, jo tajā līmenī uz katru pozīciju jābūt diviem spēlētājiem. Treneris lems, kuri spēlēs, bet esmu gatavs dalīt pienākumus insaida un malējā pozīcijā.» Trīs baltiešu spēlēšana vienā bundeslīgas komandā nav bieža parādība, tāpēc Lilienfelds to uztver kā papildu misiju - parādīt sevi no labākās puses, lai šīs līgas klubi redzētu, ka arī Latvijā var izaugt čaļi, kuri māk spēlēt handbolu augstākajā līmenī. «Kopš pirms pieciem gadiem pārcēlos no Latvijas, diezin vai esmu sācis lēkt augstāk vai mest stiprāk nekā iepriekš, taču šeit ir tas, ka katrā spēlē visas sešdesmit minūtes jābūt maksimālai koncentrācijai, katrā spēlē jāatdod viss, lai būtu izredzes uzvarēt. Nav spēļu, pirms kurām zini, ka uzvarēsi jebkurā gadījumā,» galveno atšķirību no laika, kad vēl spēlēja Latvijā, nosauca Lilienfelds. ASK laikos treniņi pie Andra Gulbja bijuši pat smagāki nekā tagad Vācijā.
Šonedēļ paredzētās valstsvienības spēles Ģirts saskata kā vēl vienu iespēju sevi parādīt uz Eiropas spēcīgāko komandu fona un turpināt krāt pieredzi, lai kādreiz tiktu uz kādu no lielajiem finālturnīriem. «Tas pagaidām ir tāds sapņu līmeņa mērķis, taču nenoliegšu, ka komanda šobrīd individuāli ir diezgan spēcīga. Daudzi čaļi spēlē augstā līmenī, arī pieredze ir pietiekami liela. Izņemot Daini [Krištopānu], praktiski visiem kodola spēlētājiem jau ir handbola spēka gadi. Protams, jāsakrīt daudziem apstākļiem, taču arī no vadības puses šobrīd, šķiet, tiek darīts daudz, lai mērķim tuvotos,» spēlētājs uzteica federāciju par spēcīgu pretinieku piesaistīšanu Rīgas domes kausa izcīņā un papildu turnīru meklēšanu. Ar pāris treniņu dienām pirms oficiālajām kvalifikācijas spēlēm tomēr ir krietni par maz, lai pilnībā noslīpētu saspēli. Tomēr spēlēšana ar spēcīgiem konkurentiem pēdējos gados krietni cēlusi izlases līmeni. «Uzvara pār Slovākiju to pierāda. Arī tā ir Eiropas līmeņa komanda. Ja kādu no tām varam uzvarēt, tad skaidrs, ka darbs ir izdarīts pareizi,» norāda Lilienfelds.