Par ekonomikas attīstību tuvākajos gados FM jau gūta skaidrība, turpretim par nepieciešamo budžeta griešanas apjomu un lielākajām cērpamajām pozīcijām precīzas informācijas nav. Galvenokārt tāpēc, ka par to turpinās diskusijas ar starptautiskajiem aizdevējiem, Diena noskaidroja FM. Līdz šim plašā amplitūdā izskanējis konsolidācijas apmērs - A. Vilks minējis 100 līdz 150 miljonus latu, bet Latvijas Banka norādījusi, ka ar to varētu būt par maz un konsolidācijai jātuvojas 200 miljoniem latu. «Konsolidācijas apjoms būs atkarīgs gan no situācijas Eiropā un pasaulē, gan mūsu sarunām ar aizdevējiem attiecībā uz konkrētām ieņēmumu un izdevumu pozīcijām,» pirms valdības apstiprināšanas pagājušajā nedēļā, uzrunājot Saeimas deputātus, sacīja premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). Konsolidācijas apjoms būs zināms pēc sarunu ar aizdevējiem pabeigšanas 7. novembrī, Dienai sacīja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke. Noprotams, ka viens no galvenajiem sarunu aspektiem saistīts ar Latvijas spēju budžetu papildināt, apkarojot ēnu ekonomiku, - Latvijas puse par to ir optimistiskāka nekā aizdevēji. Aktuāls ir arī valsts ieguldījums airBaltic.
Satraukumu par gaidāmo budžeta samazinājumu paudis Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Andris Jaunsleinis, kurš esot informēts, ka nozīmīgākā konsolidācija esot iecerēta uz pašvaldību budžetu rēķina, vēsta LETA. Pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumu daļā nozīmīgāko daļu veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) - 82% no šī nodokļa ieņēmumiem nonāk pašvaldību budžetos. «FM ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus IIN sadalījuma variantiem 2012. gadam starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, ievērojot principu, ka arī pašvaldības solidāri iesaistās vispārējās valdības budžeta līmeņu konsolidācijā,» Dienai ar preses sekretāra starpniecību norādīja A. Vilks. FM norāda, ka sadarbībā ar LPS nepieciešams vienoties arī par prioritārajiem mērķiem, kādiem vēl investīciju projektiem (bez ES līdzfinansētajiem) pašvaldības nākamgad varēs saņemt aizņēmumus.
Saskaņā ar FM prognozi Latvijas IKP nākamgad pieaugs par 2,5%, kas būtiski atpaliek no šogad prognozētajiem 4,5%. Valsts budžeta tēriņi jāsamazina, lai izpildītu eiro ieviešanai noteikto budžeta deficīta kritēriju (3% no IKP), ko Latvija apņēmusies pārpildīt līdz aptuveni 2,5% no IKP. Ņemot vērā, ka lēmums par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai no 2014. gada varētu tikt pieņemts 2013. gadā, tieši nākamā gada budžets ir svarīgs Māstrihtas kritēriju izpildes kontekstā, kur Latvijai nozīmīgākie ir budžeta deficīta un inflācijas kritēriji.
Lēmums par budžeta konsolidāciju Ministru kabinetā jāpieņem līdz 8. novembrim, bet Saeimā budžeta projektu iecerēts iesniegt 6. decembrī.