Aigars Nerips
Kas notika pēdējā uzbrukumā?
Tas viennozīmīgi bija sasteigts, taču tā ir situācija, kur ir divi varianti - vai nu spēlētāja sekmīgi noslēdz uzbrukumu, vai arī kļūdās. Diemžēl notika ļoti viegla kļūda. Kristīnei neko nepārmetu. Viņa bija viena no lielākajām cīnītājām šajā čempionātā, turklāt viņa spēlēja uz špricēm un uzreiz pēc čempionāta gulsies uz operāciju galda. Viņa izdarīja daudz melnā darba.
Ar cīņassparu problēmu šoreiz nebija?
Protams, bija problēmas uzbrukumā. Bieži pārturējām bumbu. Nebija veiksmīgi metieni, kāds par daudz uzņēmās spēli uz sevi. Tomēr balansu un savu spēli atradām. Tā arī izcīnījām tādas beigas.
Ko teicāt pēc spēles?
Pateicos spēlētājām par šo ciklu. Vienu lietu gan spēlētājām pateicu: ja ierodies uz izlases treniņnometni, tad tev jābūt fiziski labā kondīcijā. Mēs nevaram pāris nedēļās sacept gan bāzi, gan taktiku, gan visu pārējo. Jārūpējas ne tikai par izskatu, bet arī par sportisko formu. Tikai tad var runāt par basketbolu kā profesiju.
Kādas ir šī turnīra pozitīvās lietas?
Nekad nebūs tā, ka komanda ir pilnīgi viens veselums, bet mikroklimats šoreiz tiešām bija ļoti labs. Kaut arī daudz meiteņu pienāca klāt, tomēr tika atrasts kopsaucējs. Mēs, protams, gribējām izkļūt no grupas, taču pārmest situācijā, kad nomainījusies divas trešdaļas komandas... Tā nevar iegūt stabilitāti. Spēlētājām katrai bija jāuzlec augstāk par savu līmeni. Tikai tad varētu tikt pie laba rezultāta.
Vai jums pašam ir vēlēšanās turpināt darbu?
Kurš treneris nevēlas strādāt ar komandu? Vienalga, izlašu vai klubu līmenī. Rakstījāt, ka pirms gada daudzi atteicās, taču savas domas nemainu. Ja vēlreiz būtu šādā situācijā, neatteiktos.
Kāds ir šīs komandas potenciāls?
Šim komandas kodolam ražas vākšanas laiks varētu būt pēc četriem gadiem. Tad vairums šīs paaudzes meiteņu būs brieduma vecumā, kad jārāda ir stabilitāte.