Vācijas iekšlietu ministrs Hanss Peters Frīdrihs intervijā Der Spiegel uzsvēris, ka vācieši pieļaus Šengenas zonas paplašināšanu tikai tad, ja Rumānija un Bulgārija būs izpildījusi pamatprasības, taču tas vēl neesot noticis.
ES tieslietu un iekšlietu ministri tiksies ceturtdien, lai spriestu par Šengenas zonu. «Ja Rumānija un Bulgārija sanāksmē uzstās uz balsojumu, tas neizdosies Vācijas veto dēļ,» brīdināja H. P. Frīdrihs.
Vācija, kā arī Francija jau decembrī brīdināja, ka Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Šengenas zonai «varētu radīt smagas sekas Eiropas Savienības drošības sistēmā». Galvenie pārmetumi valstīm izteikti saistībā ar nespēju pienācīgi apkarot korupciju un organizēto noziedzību.
Šengenas līgums par robežkontroles atcelšanu ļauj, neuzrādot pasi, šķērsot 22 no 27 dalībvalstu, kā arī Īslandes, Šveices un Norvēģijas robežas. Līgumu atteikušās parakstīt Lielbritānija un Īrija. Lai kādu valsti uzņemtu Šengenas zonā, par to vienbalsīgi jānobalso visām dalībvalstīm.
Arī Lielbritānija nav labvēlīgi noskaņota pret rumāņiem un bulgāriem, jo plāno ierobežot tiem pieejamos pabalstus. 2014. gada 1. janvārī beidzas septiņu gadu ilgais pārejas periods kopš Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās ES, kura laikā dalībvalstis varēja ierobežot jaunpienācēju piekļuvi to darba tirgum.
Lielbritānijas medijos izskanējušas bailes un spekulācijas par gaidāmo migrantu pieplūdumu. Kā ziņoja BBC, atsevišķas domnīcas prognozē, ka ik gadu Lielbritānijā no Rumānijas un Bulgārijas varētu ierasties ap 50 tūkstošiem cilvēku.
Lai mazinātu migrantu skaitu, Lielbritānijas valdība plāno ierobežot imigrantu piekļuvi pabalstiem, veselības aprūpei un dzīvojamajām platībām. Piemēram, plānots, ka municipālajos namos prioritāte tiks dota tiem cilvēkiem, kuri ir dzimuši vai izglītojušies Lielbritānijā, vai arī konkrētajā apkaimē mīt to radinieki.