«Pašas to saucām par biznesa skolu. Eksperimentējām, daudz ko iemācījāmies,» teic K. Ozola un stāsta, ka galvenais ieguvums, darbojoties ar Zeltīte Tattoos, esot ticība sev, saviem spēkiem un uzkrātajām zināšanām, pašapziņa, arī daudz jaunu kontaktu. Kā patīkama pievienotā vērtība pēc laika nākusi arī peļņa, kas nu trijotnei papildina pamatdarbā gūtos ienākumus.
Zelta uzlīmju lavīna
Biznesa idejas draudzenes «mētājušas» jau kādu laiku, līdz Indijā uz meiteņu kājām pamanīja zelta ķermeņa uzlīmes. Iepatikās. Šķita - kāpēc gan šādu trendu neiedzīvināt arī Latvijā?! Trijotne izveidoja Zeltīte Tattoos logo, mājaslapu Facebook un, kad vienas nakts laikā tai saradās jau ap 1000 sekotāju, saprata, ka par produktu ne vien jākomunicē, bet tas arī aktīvi «jāved sabiedrībā», jo intereses lavīna jau sākusi velties. Uzņēmējas uzlīmes sāka piedāvāt veikaliņos, festivālos un citos pasākumos. Pasūtījumi turpinājās arī rudenī un ziemā, kad bizness tika sistematizēts un zelta uzlīmes startēja arī korporatīvajos pasākumos. Vēlāk, pavasara pusē, uzņēmējas sāka ražot arī personalizētus tetovējumus indivīdiem un uzņēmumiem - šādas jaunas piedāvāšanas nišas tiekot meklētas visu laiku, jo zelta uzlīmes tomēr ir tāds emocionāls «pamēģināšanas» produkts, kura virzību pašas uzņēmējas šobrīd vēl vēro, saka K. Ozola.
Lai gan viss uzņem apgriezienus, trijotne vēl nav gatava pievērsties tikai un vienīgi Zeltīte Tattoos. Uzņēmēju pamatdarbs ir komunikācijas un mārketinga jomā gan banku sektorā, gan lielās, starptautiskās korporācijās, savulaik ir strādāts arī drukas uzņēmumā un radošajās aģentūrās, un darbavietās uzkrātais potenciāls un kontakti tikuši izmantoti zelta uzlīmju biznesa attīstīšanā. Tomēr darboties tikai ar to vien šobrīd vēl negribas - tas ir hobijbizness, kas papildus regulārajiem ienākumiem dod 20-30%, taču ir trenda lieta, kurai pietrūkst stabilitātes. Turklāt - ja tas kļūs par pamatdarbu, zudīs arī zināma burvība, smaida K. Ozola.
Visbiežāk - kā frīlanseri
Pašrealizācija Baltijas valstu iedzīvotājiem gan ir tikai otrā būtiskākā motivācija, kas viņus rosina izmantot savas zināšanas un prasmes ārpus pamatdarba. Kā liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju papildu ienākumu gūšanas paradumiem, visspēcīgākais stimuls darīt kaut ko vēl bez pamatdarba tomēr ir piepelnīšanās izredzes - to norādījuši 73% Latvijas, 79% Lietuvas un 74% Igaunijas iedzīvotāju. Apziņa, ka šādi cilvēks īsteno sevi, ir nozīmīga 35% Latvijas, 37% Lietuvas un 33% Igaunijas iedzīvotāju, savukārt 39% respondentu Latvijā, 24% Lietuvā un 40% Igaunijā ir svarīgi darboties jebkurā vietā un laikā.
Kopumā pēdējā gada laikā papildu ienākumus paralēli pamatdarbam guvuši 43,9% iedzīvotāju Latvijā, 50,9% Lietuvā un 40,2% Igaunijā. Visbiežāk līdzās pamatdarbam piepelnās vīrieši ar augstāko izglītību, pašnodarbinātie, kuri veic intelektuālu darbu un nav apmierināti ar esošajiem ienākumiem, liecina pētījums. Lielākais potenciāls starp tiem, kuri pašlaik negūst papildu ienākumus, bet gribētu to darīt, ir sievietēm ar vidējo izglītību, kuras dzīvo pilsētās, nereti atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un nav apmierinātas ar līdzšinējo karjeru un ienākumiem. Savukārt nevēlēšanos piepelnīties paralēli pamatdarbam norādījušas sievietes vecumā no 55 gadiem ar vidēji augstākiem ienākumiem.
Visbiežāk (15% Latvijā, 18% Lietuvā, 15% Igaunijā) Baltijas iedzīvotāji piepelnījušies, izmantojot savas prasmes kā frīlanseri, piemēram, veidojot datordizaina risinājumus, tulkojot tekstus, uzstājoties kā mūziķi, fotografējot u. tml. Nākamā populārākā joma, īpaši Latvijā, ir dažādu konsultāciju sniegšana. Ap 10% iedzīvotāju pēdējā gada laikā guvuši papildu ienākumus, sniedzot ar mājsaimniecības uzturēšanu saistītus pakalpojumus, piemēram, uzkopjot mājokļus, veicot remontdarbus, pieskatot bērnus. Savukārt 5% aptaujāto Latvijā (tāpat kā 9% Lietuvā un 3% Igaunijā) guvuši papildu peļņu, pārdodot pašu audzētus, savāktus vai radītus pārtikas produktus. Aptuveni trešdaļa respondentu atzinuši, ka līdz šim nav izmantojuši piepelnīšanās iespējas, tomēr gribētu to darīt. Kā kavējošos faktorus cilvēki visbiežāk min laika trūkumu, likumdošanas un birokrātijas šķēršļus un pašu nepārliecinātību par to, vai viņu prasmes un zināšanas ir pārvēršamas papildu ienākumos.
Gan peļņa, gan prieks
«Jo turīgāka ir valsts un ģimenēm ir labāka ekonomiskā situācija, jo iedzīvotāji ir mazāk motivēti piepelnīties ārpus darba, tāpēc pētījums rāda: igauņi to dara mazāk, lietuvieši - vairāk,» tendenci raksturo Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons. Tajā pašā laikā institūts uzsācis izglītojošu kampaņu Pelnītprieks, kas rosina cilvēkus pārvērst savas prasmes un darboties prieku papildu ienākumos. «Gribam pievērst uzmanību arī tam, ka ikvienam ir kādas iemaņas, ko var likt lietā, lai par to būtu prieks ne tikai pašam, bet arī citiem. Piemēram, daļa cilvēku nestrādā savā sapņu jomā, bet pašrealizējas hobijā. Bet savu prieku darboties var pārvērst arī pelnītpriekā,» saka R. Jansons un norāda - lai gan cilvēki nereti neuzdrīkstas savu vaļasprieku izvērst par kaut ko plašāku, jo ir bail, ka bizness un nodokļu maksāšana būs sarežģīti, bieži vien tas ir pārsteidzoši vienkārši. Par to informēs un izglītos arī kampaņa Pelnītprieks - tās ietvaros sociālajos tīklos varēs iepazīt piemērus un paraugus, kā savu vēlmi darboties noformēt legāli gan juridiski, gan nodokļu ziņā, kā sākt pārdot savus ražojumus internetā utt. Būs pieejami dažādi atbalsta rīki un instrumenti, varēs dalīties ar idejām, kā iespējams piepelnīties, kā arī iedvesmoties no tādu cilvēku stāstiem, kas pamatdarbā dara ko vienu, bet ārpus tā - vēl arī ko citu, kas nes gan peļņu, gan prieku.