«Mums nav vietas manevriem,» skaidroja Portugāles finanšu ministrs Vitors Gaspars, kad pirmdien ap 2000 protestētāju pulcējās pie parlamenta, pieprasot valdības atkāpšanos. «Lūdzot vairāk laika [aizdevuma noteikumu izpildei], mēs tikai paildzinātu parādu un trūkuma diktatūru,» citēja raidsabiedrība BBC.
Portugāle pērn saņēma starptautisko aizdevumu 78 miljardu eiro (54,82 miljardi latu) apmērā, lai izbēgtu no valsts bankrota.
Budžeta plāns paredz, ka ienākuma nodoklis pieaugs vidēji no 9,8% 2012. gadā līdz 13,2% nākamgad. Izdevumi samazināti par 2,7 miljardiem eiro, turklāt no darba tiks atlaisti 2% no 600 tūkstošiem publiskā sektora darbinieku. Plānotie pasākumi ļaus budžeta deficītu nākamajā gadā samazināt līdz 4,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.
Centriski labējai koalīcijai ir pārliecinošs vairākums parlamentā, kas tai ļauj panākt plānoto taupības pasākumu apstiprināšanu. Tomēr sabiedrības un opozīcijas politiķu vidū aizvien aug neapmierinātība. Opozīcijā esošo sociālistu līderis Antonio Hosē Seguro piedāvāto budžetu jau nodēvējis par «fiskālo atombumbu», kas iznīcinās valsts ekonomiku.
Opozīcija pārmet, ka plāns kavēs valsts ekonomisko izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu. Kritiķi norāda, ka tas novedīs arī pie bezdarba pieauguma, lai gan jau tagad valstī bez darba ir 15,9% cilvēku, kas ir rekordaugsts rādītājs.
Laikraksts Diaro Economico budžetu nopēla kā «aizvainojumu portugāļu tautai». Portugāles lielākā tirgotāju arodbiedrība CGTP budžetu nodēvējusi par «uzbrukumu tautas cieņai». CGTP rindās ir ap 600 tūkstošiem biedru, un arodbiedrība jau pieteikusi ģenerālstreiku 14. novembrī. Pēdējos mēnešos Portugālē protestos pret varas diktēto taupību izgājuši desmitiem tūkstoši cilvēku, taču demonstrācijas noritējušas samērā mierīgi.
«Es jūtos kā jūras cūciņa ekonomiskā eksperimentā,» ziņu aģentūrai Reuters klāstīja profesors Džoa Dukve, kurš vada Lisabonas Tehniskās universitātes sastāvā ietilpstošo Ekonomikas un menedžmenta skolu. «Šie soļi tikai padziļinās krīzi, kurā atrodamies, tas ir acīmredzami.»