Mārtiņš Pļaviņš
Kādas ir sajūtas pēc gūtā panākuma?
Esam ļoti noguruši, jo turnīrs bija ļoti grūts, bija ļoti karsts laiks. Uzskatu, ka zelta medaļas bijām pelnījuši, jo turnīra gaitā pārspējām krietni spēcīgākus pārus par austriešiem, ar kuriem tikāmies finālā.
Vai var teikt, ka šobrīd spēlējat savu labāko volejbolu?
Varbūt arī, ka tā. Pēc olimpiskajām spēlēm šis gan bija gandrīz tāds kā atslodzes turnīrs. Centāmies pārlieku nesaspringt par neveiksmēm, spēlēt mierīgi. Tajā pašā laikā izdevās parādīt lielu pašatdevi, cīnījāmies par katru bumbu. Neteiktu, ka bijām īpaši spēcīgāki par visiem pretiniekiem, taču spēlējām ar lielāku pašatdevi.
Pēc olimpisko spēļu bronzas šī uzvara nešķiet mazsvarīgāka?
Protams, olimpiskā medaļa ir kaut kas vienreizējs, taču šī godalga arī tāda ir. Zelta medaļa Grand Slam turnīrā! Tas nav Pasaules kauss, tas ir līmeni augstāk. Es domāju, ka šādu panākumu būs ļoti grūti atkārtot.
Beidzot varējāt arī nodziedāt himnu?
Jā. Atklājām pludmales volejbola pasaulei kaut ko jaunu, jo tādā līmenī Latvijas himna nebija skanējusi.
Kā vērtē sezonu kopumā?
Šī noteikti bija labākā sezona gan man, gan Jānim. Trīs pilnus gadus, kopš spēlējam kopā, rezultāti visu laiku bijuši arvien labāki un labāki. Pērn bija ceturtā vieta pasaules čempionātā, šogad regulāri spēlējam Pasaules kausa posmu pamatturnīrā. Sezonas beigas ar olimpisko bronzu un šo zeltu vispār bija lieliskas.
Par nākošo sezonu arī uzreiz pēc turnīra izteicāties piesardzīgi!
Tā ir. Bumba šobrīd ir Jāņa rokās. Viņš bija plānojis turpmāk spēlēt kopā ar Sašu [Aleksandru Samoilovu]. Man jau šķiet, ka būtu neprāts šobrīd kaut ko mainīt, jo tiešām ar katru gadu spēlējam arvien veiksmīgāk. Patiesībā neredzu nevienu argumentu, lai mēs neturpinātu spēlēt kopā, taču nevaru izlemt viņa vietā. Ceru, ka pēc pēdējiem panākumiem arī viņš to sapratīs. Pēc neliela atpūtas brīža sēdīsimies un pārrunāsim nākotni.