Tie ir grozījumi Civillikumā, projekts, kas atbalstīts iepriekšējā Saeimā pirmajā lasījumā, un to šī Saeima var turpināt skatīt. Pagaidām Juridiskās komisijas pārstāve Inese Lībiņa-Egnere (ZRP) saka: likumprojekti vēl nav komisijā skatīti, taču ir zināms, ka bijušas iebilduma vēstules no esošajiem un potenciālajiem adoptētājiem. Lai arī grozījumus virzīja Tieslietu ministrija, tos iniciēja Labklājības ministrija (LM). Par maksimālās vecuma starpības noteikšanu LM pārstāve Liene Užule pārstāsta LM speciālistu viedokli - «starp adoptējamo un bērnu ir jābūt saprātīgai vecuma starpībai, kas atbilst normālam sievietes reproduktīvajam vecumam, kas kopumā ir 45 gadi, nevis, piemēram, 65 gadu vecumā tiek adoptēts zīdainis». Tad jau vairāk varot runāt par vecvecāka un mazbērna attiecībām. Taču bērnam nepieciešami vecāki, kas var bērnu ilgtermiņā izaudzināt un sniegt nepieciešamo emocionālo un materiālo atbalstu.
Sagatavotā grozījumu redakcija, kas attiecas uz bērna īstā vārda saglabāšanu, galvenokārt balstījās psihologu viedoklī, kam šajā gadījumā vajadzētu būt izšķirošai nozīmei, norāda LM. Iecerēts, ka adoptētāji nevarēs mainīt bērna īsto, proti, sākotnējo vārdu, taču, ja vēlēsies, varēs pielikt klāt otru, paša izvēlētu vārdu. Ja bērnam jau ir divi vārdi, vienu varēs mainīt. LM atsaucas uz psihologu viedokli, proti, kā primārās būtu jāliek bērna tiesības - un tās ir tiesības uz identitāti - un ka adoptētāji, kas pret to iebilst, uzsver tikai savas adoptētāju tiesības, vēlmes un vajadzības, nevis bērna tiesības un pārsvarā tās saistītas ar bailēm, ka varētu atklāties adopcijas noslēpums.
Adoptētāju un aizbildņu organizācija Azote pret plānoto izmaiņu iebilst, tās valdes locekle Inese Fecere norāda: «Esmu kategoriski pret šo ierosinājumu, tas ir pretrunā ar adopcijas noslēpumu.» Viņa arī norāda - adoptējot bērnu, piemēram, ar krievu tautībai atbilstošu vārdu latviešu ģimenē vai otrādi, būs grūti gan bērnam, gan apkārtējiem to vēlāk izskaidrot. Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa savukārt ir par bērna sākotnējā vārda saglabāšanu: «Bērnam ir tiesības uz identitāti, un bērna vārds ir viņa identitātes daļa.»