Augusta sākumā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie MK noteikumi paredzēja, ka to apstiprināšanas gadījumā izglītības iestādes agresīvos bērnus ar pedagoģiskas padomes sēdes lēmumu varētu norīkot mājas apmācībai vecāku un skolotāju uzraudzībā. Pirms skola šādu lēmumu drīkstētu pieņemt, iestādes vadītājam agresīvas uzvedības gadījumā no sākuma vajadzētu rakstveidā brīdināt vecākus par to, ka viņu bērnam var piemērot mājas apmācību, ja problēmas atkārtotos. Ja bērns pēc šāda brīdinājuma atkal uzvestos agresīvi, skolas direktors būtu pilntiesīgs ar rīkojumu noteikt izglītības apguvi mājas apstākļos. Mājmācības perioda laikā pašvaldības izglītības pārvaldei, bāriņtiesai un sociālajam dienestam sadarbībā ar vecākiem būtu pienākums meklēt labāko risinājumu konkrētā bērna problēmai. Mājas apmācību varētu piemērot līdz vienam mēnesim gadā, bet kopumā tie nedrīkstētu būt vairāk kā trīs mēneši. Bija paredzēts, ka noteikumi attiektos tikai uz pamatizglītības apguvi.
Pret šādu MK noteikumu redakciju iebilda daudzi izglītības speciālisti, kuri uzskatīja, ka tie risina sekas, nevis pašu problēmu. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Izglītības sektora vadītāja Baiba Moļņika, akcentējot šo trūkumu, Dienai toreiz norādīja, ka «neviens nepamostas agresīvs». Tāpat noteikumu kritiķi pauda, ka nav pārdomāts, kā mājmācības laikā bērnam nodrošināt kvalitatīvas izglītības pieejamību. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa pārmetumus centās atspēkot, sakot, ka visai klasei nav jācieš gadījumā, ja viens bērns uzvedas agresīvi, bet viņa vecāki problēmu risināt nevēlas.
IZM Izglītības departamenta direktore E. Papule stāsta, ka, ņemot vērā daudzos iebildumus, ministrija nolēmusi pasūtīt pētījumu, kurā būtu apskatīta pieredze ārzemēs un, izejot no tās, sameklēti labākie risinājumi Latvijas situācijai. «Tātad ir svarīgi nodrošināt mehānismu, ko darīt ar bērnu, kad viņš ir izņemts no skolas, un kā viņam palīdzēt tad, kad viņš atgriežas,» saka E. Papule. Pētījuma veicējus starp trim pretendentiem, kuru vārdus E. Papule pagaidām atklāt nevēlējās, ministrija sola izvēlēties šonedēļ. Pētījumu paredzēts īstenot līdz 15. decembrim, savukārt MK noteikumu saskaņošanas process ilgšot līdz janvārim vai februārim.