Īpaši lielu uzplaukumu piedzīvo krūšu palielināšanas operācijas. Plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis stāsta, ka viņa klīnikā operāciju skaits katru gadu ir lielāks nekā iepriekšējā gadā: «Ja skatāmies gada griezumā, vidēji viena krūšu palielināšanas operācija dienā noteikti tiek veikta. Ir bijušas nedēļas, kad esam veikuši 20 šādu operāciju, bet ir arī bijušas nedēļas, kad veiktas tikai četras.»
Klīnika pēdējos gados īpaši pievērsusi uzmanību tam, lai pēc iespējas saīsinātu pēcoperācijas atlabšanas periodu, tāpat arī cenas kļuvušas pieejamākas. Tipiskais pacients klīnikā ir sieviete vecumā no 35 līdz 45 gadiem, kura ir «izglītota un prasīga. Šeit jāuzsver, ka turīgums nav rādītājs. Pacientes saprot, ka izdevīgāk operāciju veikt laicīgi, nevis vēlāk ieguldīt krietni lielāku naudu «kapitālajā remontā»», uzskata J. Ģīlis.
Pārsvarā saprātīgie
Plastisko ķirurgu asociācijas prezidents Pēteris Laucis Dienai atklāj, ka pārsvarā klientu vēlmes ir saprātīgas un klienti pēc sarunām ar ķirurgiem lielākoties izprot, ka galvenais ir iegūt harmoniskas proporcijas. Krūšu palielināšanas operācijas vienlīdz populāras ir visā Eiropā, tāpat arī daudzviet ASV. «Šādas operācijas bieži vien izvēlas māmiņas pēc dzemdībām, pēc bērniņa barošanas, kad zudis krūšu tilpums un forma,» atklāj P. Laucis.
Mikroķirurģijas centra līdzīpašnieks un plastikas ķirurgs Haralds Adovičs stāsta, ka centrā krūšu palielināšanas operācijas veido aptuveni 40% no kopējā skaita. Ļoti pieprasītas ir arī plakstiņu operācijas, pēc tam pieprasījuma ziņā seko procedūras, kas saistītas ar vēdera priekšējās sienas korekciju, piemēram, ādas nostiepšanu un tauku atsūkšanu.
Bērnu problēma - ausis
Liela daļa estētiskās ķirurģijas pacientu ir bērni ar ausu defektiem, piemēram, ja ausis jau no dzimšanas ir atkarenas. Parasti šādas operācijas veic pirmklasniekam. «Ja bērns bērnudārzā izcīnījis savu vietu un neviens viņu neuzdrošinās aizskart, tad, aizejot uz skolu, šī cīņa jāsāk no jauna,» skaidro H. Adovičs.
Mediķi uzskata, ka bērnu ausu plastisko ķirurģiju vajadzētu finansiāli atbalstīt valstij, it īpaši ņemot vērā to, ka daudzviet ārzemēs tā arī notiek.
H. Adovičs norāda, ka patlaban par plastisko ķirurģiju vairāk sākuši interesēties arī vīrieši. Viņi visbiežāk veic acu plakstiņu operācijas, tāpat bieži izvēlas veikt manipulācijas ar vēdera priekšējo sienu un ausīm. «Daļa izvēlas veikt ausu korekcijas operācijas tāpēc, ka nevēlas vizuāli izcelties uz citu fona savā profesionālajā darbībā. Piemēram, mums bijuši vairāki klienti no apsardzes firmām, kur darba specifika pieprasa īsus matus. Atļukušas ausis pie tāda matu griezuma ļoti izceļas,» stāsta ķirurgs.
Sastopama atkarība
Kā jau katrā nozarē, arī šajā ir iespējamas galējības. H. Adovičs atklāj, ka viņam bijušas pacientes, kurām no plastiskajām operācijām ir pat atkarība. «Šādas pacientes apmeklē daudzus plastikas ķirurgus. Ir reizes, kad atnāk un man jautā - kā jums šķiet, ko man vēl vajadzētu uzlabot?» Ir arī gadījumi, ka sieviete vēlas palielināt krūtis, jo uzskata to par veidu, kā iekarot vīra mīlestību. «Gadījies, ka pacientēm esmu ieteicis izrunāties ar psihoterapeitu. Reizēm viņas apvainojas, un tā ir problēma. Bet daudzviet pasaulē pat ir norma, ka pirms operācijām vajag aiziet pie psihoterapeita izrunāties,» akcentē H. Adovičs.
Arī J. Ģīlis neslēpj, ka reizēm sievietēm būtu noderīgāk aiziet pie psihoterapeita, pirms vērsties pie ķirurga. «Ir gadījumi, ka sieviete dara visu iespējamo, lai maksimāli līdzinātos Bārbijai. Viņa ir gatava nākt desmitiem reižu, lai tuvinātos savam ideālam. Tādos gadījumos mēs cenšamies skaidrot, ar ko tiek riskēts, ja mēs veicam šādas operācijas,» stāsta J. Ģīlis.
Tomēr, pēc ķirurga domām, tie ir vien atsevišķi gadījumi. Viņš arī aicina atbrīvoties no mītiem par plastisko ķirurģiju. «Daudzi uzskata, ka tā ir domāta bagātām, izlepušām dāmītēm, kam nav kur tērēt naudu. Realitātē mēs sastopamies ar to, ka katram cilvēkam ir kāda sāpe un gribas to mētelīti, ko sauc par ķermeni, pēc iespējas ērtāku un siltāku. Ja seja izskatās nokārusies un plakstiņi bēdīgi, tad neatkarīgi no vecuma cilvēkam ir skumji, jo gribas gan justies, gan izskatīties labāk.»
Jāuzlabo valsts reputācija
Medicīnas tūrisma centra (MTC) valdes loceklis Māris Rēvalds Dienai atklāj, ka to ārzemnieku skaits, kas vēlas veikt plastiskās operācijas Latvijā, arī pieaug. Dažās klīnikās šādu pacientu daudzums veido līdz pat 30% no kopējā skaita. Ārvalstu viesi bieži vien izvēlas apvienot vairākas operācijas. «Tas, kāpēc ārvalstnieki izvēlas veikt operācijas Latvijā, pārsvarā ir cenas un kvalitātes kombinācija. Viņi uzticas mūsu medicīnas profesionāļiem un tic kvalitātei, bet nenoliedzami liela nozīmē ir arī salīdzinoši zemajām cenām,» stāsta MTC valdes loceklis. Tomēr Latvija nebūt nav medicīnas tūrisma lielvalsts.
M. Rēvalds uzskata, ka vēl ir daudz darāmā, lai uzlabotu valsts tēlu šajā nozarē, jo Latvijas vārds pasaulē skanot vairāk negatīvā nozīmē. Nevienam neesot noslēpums, ka valsts budžeta līdzekļi, kas atvēlēti medicīnai, ir niecīgi. Medicīnas kontekstā izceļas tas, ka Latvijā ir augsta bērnu mirstība, lielu rezonansi izraisījuši arī kļūdainie dati par pēcoperāciju komplikācijām.
«Ir jālauž ledus, jo tēls nav pozitīvs, jāveic dažādi mārketinga pasākumi ārvalstīs. Protams, to mums kā mazai valstij ir grūti izdarīt. Arī mūsu medicīnas profesionāļu veikums medicīnas tūrisma kontekstā nav viennozīmīgs, ir bijuši vairāki negatīvi precedenti, kas rada iespaidu, ka Latvijā tiek veiktas nekvalitatīvas operācijas,» stāsta M. Rēvalds.
Dažas negācijas un neveiksmes jau nav nekas ārkārtējs, tādas lietas notiek jebkurā vietā, bet tiklīdz tas «saistīts ar medicīnas tūrismu, tam uzreiz ir plašāka publicitāte. Sak, nebraucāt uz Šveici, aizbraucāt uz Latviju, lūk, rezultāts. Protams, klāt nāk ārvalstu kolēģu profesionālā greizsirdība, jo viņi sajutuši to, ka medicīnas tūristu kustība uz Latviju tomēr notiek un tāpēc viņi paši savos iekšējos tirgos pacientus zaudē,» aicina ņemt vērā M. Rēvalds.