Kad aizgājuši viesi, novākts galds un nomazgāti trauki, parasti atklājas, cik stipri «cietis» galdauts un salvetes - traipu diapazons var variēt no gaiša līdz pat tumši sarkanam vīna vai treknam gaļas mērces traipam. Kā no tā tikt vaļā?
Pirmā doma, visticamāk, ir, mazliet vairāk pulvera mazgājot, un tad gan traipi pazudīs. Izrādās, tā ir pilnīgi aplama pieeja - gan efektivitātes, gan izmaksu ziņā. Pirms pāris nedēļām biju pasākumā, kur stāstīja par mazgāšanas reižu simbolu, kas atrodams uz katra mazgāšanas līdzekļa. Droši vien būsit ievērojuši - parasti tas atrodams iepakojuma priekšpusē, uz simbola attēlots grozs ar veļu un uz tā - liels cipars, kas parāda vidējo mazgāšanas reižu skaitu, ko nodrošina līdzeklis attiecīgajā iepakojumā. Simbolu ir vērts ņemt vērā - tas parāda pareizo līdzekļa dozu, ja liksit vairāk, veļu būs grūtāk izskalot, var palikt «pulvera smaka», veļa liksies ne līdz galam tīra, un labāk traipus tas noteikti neizņems. Otrs faktors - cenas un apjoma samērība, tāpēc, pērkot mazgāšanas līdzekli par akcijas cenu, šim pievērsiet īpašu uzmanību. Nepārmaksājiet!
Ja jau «vairāk mazgāšanas līdzekļa» neatrisina traipu problēmu, kāda ir alternatīva? Jāatceras, ka ir ūdens un eļļas tipa traipi. Pirmie likvidējami mazgājot, visbiežāk gan izmantojot palīglīdzekļus un viltības, otrie prasa daudz lielākas pūles. Tie tik labi nešķīst un ar laiku var kļūt vēl dzeltenāki. To tīrīšanai der šāda kombinācija - 1 daļa glicerīna, 1 daļa trauku mazgājamā pulvera un 8 daļas ūdens, ar maisījumu ieberzēt traipu pirms mazgāšanas, tad mazgāt augstā temperatūrā, bet dažkārt labāka tomēr ir ķīmiskā tīrītava. Ja nākamajā dienā uz galdauta pamanāt sarkanvīna traipus, ielieciet galdautu pa nakti saldētavā, lai sarkanvīns kristalizējas. Mazgājot traips izzudīs. Vēl interesantāka pieeja ir tīrīt galdauta traipus ar alu - no pieredzes apgalvošu, ka strādā. Zinās arī par etiķi, citronu, ūdeņraža pārskābi šokolādes traipiem, sāli tauku traipiem. Ir tik plaša mazgāšanas līdzekļu gamma un pārbaudīto līdzekļu apkopojums internetā, ka atliek lasīt anotācijas un mēģināt.
Vienu gan vērts atcerēties - jo vecāks un ilgāk lietots galdauts un salvetes, jo tie kļūst «vājāki». Nekas nav mūžīgs, pat dzimtas galdauts ar stāstu. Esmu saņēmusi mantojumā no vīramātes lielu ļoti biezu sniega baltu (joprojām!) linu galdautu, kurš ir austs mājās un kam, visticamāk, ir jau vismaz 70 gadu. Katru reizi drebošu sirdi es to mazgāju veļasmašīnā, ļoti saudzīgā režīmā, ļauju izvējoties svaigā gaisā. Ikreiz, kad to klāju uz galda, domāju, cik gan labas kvalitātes tas ir un cik labi ir mazgāšanas līdzekļi, ja joprojām tas izskatās kā jauns. Lai katrā mājā ir šāds vismaz viens kvalitatīvs un mīļš galdauts!