Tas ir veiksmīgas sagadīšanās un pragmatiska aprēķina apvienojums. Pie pragmatiska aprēķina noteikti jāpiemin tas, ka Krievijā šodien ir aptuveni septiņu miljonu tonnu liels piena deficīts. Šis deficīts salīdzinoši ilgi vēl saglabāsies, un Krievijas kaimiņvalstīm tā ir lieliska iespēja. Lielu lomu te varētu spēlēt Baltkrievija, arī trim Baltijas valstīm ar attīstītu lauksaimniecību ir potenciāls. Krievija šobrīd iepērk aptuveni 300-350 tūkstošus tonnu siera, ap 150 tūkstošiem tonnu sviesta un ap 100 tūkstošiem tonnu sausā piena gadā. Tas ir jāizmanto, un tāds ir mans stratēģiskais apsvērums.
Vai no Latvijas plānojat eksportēt pienu vai piena produktus?
Nē, runa ir par piena produktiem. Pašu pienu kā izejvielu ir ļoti grūti transportēt un tas arī nav vajadzīgs, jo pārstrāde notiks Latvijā.
Sauso pienu var transportēt un tad pārstrādāt.
Jā, bet tas jau ir piena produkts, tā nav izejviela. Tur ir visai komplicēts ražošanas process, kur notiek nozīmīga tehnoloģiju attīstība. Sausais piens ir ļoti augstas pievienotās vērtības produkts. Diemžēl nedz Krievijā, nedz Baltijas valstīs pašlaik nav lielu uzņēmumu, kas ražotu tā saucamās industriālās izejvielas. Bet pieprasījums pēc tām ir liels visā pasaulē.
Kas būs tie produkti, ko no Latvijas eksportēsiet uz Krieviju?
Visās manis minētajās produktu grupās, kur Krievijā šodien jūtams iztrūkums - siera, sviesta un sausā piena ražošanā, - es saskatu iespēju eksportam.
Sacījāt, ka sausā piena ražošana te nav attīstīta. Vai plānojat attīstīt?
Ražotnes te ir, bet runa ir par apjomiem. Piemēram, Jaunzēlandē viena ražotne saražo ap 3000 tonnu sausā piena izejvielas dienā. Tas ir līdzīgs sausā piena izejvielas apjoms, kādu saražo Latvija un Igaunija kopā mēneša laikā. Skatoties uz piena ražošanas kapacitāti kopumā, manuprāt, Latvijā ražošanu var trīskāršot, - padomju laikā te pārstrādāja aptuveni 1,5 miljonus tonnu gadā, tagad tie ir aptuveni 500 tūkstoši tonnu. Taču, protams, tā ir tikai ražošanas puse. Vēl šim produktam ir jāatrod tirgus. Pasaulē šodien ir vairāki piena ražošanas centri, kur veidojas pārprodukcija. Tā ir Jaunzēlande, ASV un Eiropa. Un ir patēriņa iztrūkums, turklāt pieaugošs, - Ķīnā, Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā, Centrālāzijas valstīs, arī Krievijā. Un Latvijas gadījumā lielu lomu spēlē labi tranzīta sakari ar Krieviju, kas ir mūsu priekšrocība. Nevis, piemēram, cena, kas Jaunzēlandē vienmēr būs zemāka. Mums ir vajadzīga ilgtermiņa programma par eksporta uz Krievijas tirgu nostiprināšanu, teiksim, pusmiljona tonnu apmērā. Lauksaimnieki tad varēs saņemt ilgtermiņa līgumus ražošanai, pārstrādātāji varēs ieguldīt jaudu palielināšanā un radīt darba vietas, bet valsts saņems nodokļus.
Laikraksts Kommersant nesen rakstīja, ka kāds cits Krievijas uzņēmējs atteicies no ieguldīšanas Latvijā, jo Krievijā pastāvot politisks risks Latvijas piena importa aizliegumam. Vai jūs tas nebaida?
Mēs varam sevi apsveikt ar to, ka Krievija drīzumā iestāsies Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Tā arī ir visa atbilde uz šo jautājumu un šīm bažām. Domāju, ka mūsu valstu tuvums neļaus izveidoties kaut kādām nepārvaramām barjerām. Protams, biznesā vienmēr ir riski, arī ārējās tirdzniecības jomā šādi riski pastāv, bet pasaule tomēr kļūst civilizētāka un paredzamāka.
Bet pati Krievija? Jums kā lielam uzņēmējam Krievijā ieguldīt, nodarboties ar biznesu nav riskanti?
Jebkurā valstī ir sava specifika. Un šo specifiku var dedzīgi kritizēt vai atbalstīt. Es nedaru ne vienu, ne otru. Mēs kā pārtikas produktu ražotājs nekādus sarežģījumus no valsts puses neesam izjutuši. Jo darām pareizas lietas, - pērkam pienu no lauksaimniekiem, dodam darbu cilvēkiem, pārdodam savu produkciju aptuveni 250 miljoniem cilvēku bijušās NVS valstīs.
Latvijā daudz ticis runāts par gaidāmo piena ražošanas uzņēmumu apvienošanos. Vai saskatāt tādu iespēju?
Es nezinu pasaulē ļoti veiksmīgu piena produktu ražošanas uzņēmumu, kurš nebūtu pietiekami liels. Tas ir mēroga bizness, jo mērogs dod daudz priekšrocību. Piemēram, sarunās ar tirdzniecības tīkliem, produktu mārketingā, ražošanā. Krievijā mēs neilgā laikā apvienojām 35 piena pārstrādes uzņēmumus un uz to bāzes izveidojām nacionālo piena ražošanas līderi. Radījām zīmolus, iekarojām topa pozīcijas faktiski visās piena produktu grupās. Un, galu galā, apvienojāmies ar Danone. Ar līdzīgu ideoloģiju esam atnākuši arī uz Latviju, kur piena ražošana ir ļoti saskaldīta. Salīdzinot ar Lietuvu, Latvija būtiski atpaliek, jo, piemēram, viens liels Lietuvas piena pārstrādātājs nopelna vairāk nekā visi lielākie Latvijas pārstrādātāji kopā ņemti.
Kā šī konsolidācija notiks, ar ko varētu apvienot jums piederošo Rīgas piena kombinātu (RPK)?
Esam panākuši principiālu vienošanos ar Valmieras pienu (VP) par uzņēmumu apvienošanu. Tā rezultātā izveidosies neapstrīdams nacionālais čempions piena pārstrādes jomā un piektais lielākais uzņēmums Baltijas valstīs šajā nišā. Visai piena industrijai šāds spilgts līderis nāk par labu, jo līderis ir atbildīgs par tirgus attīstību.
Krievijas uzņēmējs Jevgeņijs Varovs nesen iegādājās 91,9% VP akciju. Esat pazīstami?
Jā, jau sen. Jevgeņijs ir ļoti veiksmīgs uzņēmējs, viņš bija ieinteresēts sadarboties ar mums. Es zināju, ka viņš grasās investēt VP, un mums izdevās ātri vienoties par darījuma galvenajiem principiem.
Tad plāns apvienot RPK un VP bija jau pirms Varova kunga ienākšanas VP?
Uzņēmējdarbībā vienmēr ir plāns izveidot stabilu, pelnošu aktīvu. Un tiek darīts viss, kas tam palīdz. Bet par apvienošanos, - tas ne vienmēr ir tik vienkārši, ņemt tā un sarunāt…
…tāpēc jau jautāju, - Varova kungs nupat nopērk VP, un tūliņ notiek apvienošanās. Vai plāns apvienot bija jau agrāk?
Protams, pārvaldīt divus salīdzinoši nelielus aktīvus, uzturēt to vajadzībām divas menedžeru superkomandas nebūtu īsti pareiza stratēģija. Gan man, gan, pieļauju, arī Jevgeņijam bija skaidrs, ka šāda apvienošanās varētu notikt, jo tajā ir daudz ieguvumu. Mums bija sarunas par šo tēmu, un tika panākta vienošanās.
Vai, iegādājoties piena uzņēmumus Latvijā, jums ir bijušas sarunas ar Latvijas ekspremjeru Andri Šķēli, kurš tiek saistīts ar šo nozari?
Mums ir konsultants Latvijā - uzņēmums Prudentia. Cik zinu, viņi ir strādājuši arī pie VP iegādes darījuma. Arī man bija interese par VP, taču informācijas pieejamība tolaik nebija pietiekama un tāpēc darījums nenotika.
Bet ar Šķēles kungu tikāties šī darījuma kontekstā?
Nē, neesmu viņu redzējis. Neesam pazīstami.
Varbūt vēl tiksieties kā ar piena piegādātāju, jo Šķēles kungs ir iesaistījies piena ražošanā.
Nu, es apsveicu jebkuru, kurš iegulda naudu un enerģiju lauksaimniecībā. Viņam noteikti patiks šis bizness. Es pats arī esmu piena ražotājs, - Krievijā man pieder 2000 govju liels ganāmpulks, kā arī Krievijā senākā zirgaudzētava, kas dibināta XVII gadsimtā.
Vai par RPK un VP apvienošanu esat jau vērsušies Konkurences padomē (KP)?
Mana pieredze, piemēram, darījumā ar Danone liecina, ka vispirms ir publiski jāpaziņo par nodomu apvienoties, lai visiem būtu skaidrs, ka šāds process ir sācies. Un pēc tam tiek juridiski noformēti nepieciešamie dokumenti Konkurences aizsardzības institūcijām. Bizness vienmēr tiecas būt lielāks, spēcīgāks, tas tiecas dominēt. Paliek jautājums, kādam mērķim šī dominance tiek izmantota. Ja tas kropļo konkurenci, nelabvēlīgi ietekmē cenas, tirdzniecības noteikumus, tad tas ir jāierobežo un mēs to atbalstām. Gan likuma garu, gan burtu. Latvijā tas notiks tieši tāpat. Dažu nedēļu laikā notiks apmaiņa ar vēsturisko informāciju starp RPK un VP, mūsu juristi sagatavos iesniegumu KP un tad jau šī apvienošanās būs attiecīgu Latvijas un Krievijas institūciju kompetencē. Domāju, ka tas ir aptuveni divu līdz trīs mēnešu jautājums.
Kāda būs akcionāru struktūra jaunajā uzņēmumā?
RPK akcionāriem jaunajā uzņēmumā būs vairākums, precīzāk es pašlaik nevaru komentēt.
Cik akciju jums pieder RPK šobrīd?
Es teiktu, ka tai investoru apvienībai, kuru es vadu, pieder RPK kontrolpakete. Šī akciju pakete ir veidojusies, atpērkot daļu akciju no agrākajiem īpašniekiem, kā arī no mūsu jau veiktajiem ieguldījumiem RPK šīgada maijā [runa ir par aptuveni 8,5 miljoniem latu].
Kas vadīs apvienoto uzņēmumu?
Pie šī jautājuma vēl strādājam. Būs gan VP un RPK cilvēki, arī pieredzējuši kolēģi no Krievijas. Mums ir ļoti ambiciozi izaugsmes plāni, kurus varētu sadalīt trīs lielākos posmos. Pirmkārt, ir jāuzlabo tirgus pozīcijas Latvijā. Tās šobrīd nav sliktas, bet ir apdraudētas. Ir jāiziet arī ārpus Latvijas - Baltijas tirgū. Tas ir 2012. gada jautājums. Otrkārt, tā ir iziešana Krievijas tirgos, kas jāpaveic 2013. gadā. Treškārt, tā ir līderpozīciju nostiprināšana Krievijā atsevišķos produktu segmentos. Tas ir 2014.-2017. gada jautājums. Tas prasīs nozīmīgu ražotnes rekonstrukciju, un mēs jau esam sākuši investīciju projektu realizāciju RPK 27 miljonu eiro apmērā. Jāsaka, ka savulaik ieguldījumu Latvijā es uztvēru kā salīdzinoši nelielu, otršķirīgu, taču manas domas ir būtiski mainījušās. Šodien Latvija ir mana prioritāte numur viens. Teikšu atklāti, - vēl gads, divi, un Latvijas piena ražošana var pazaudēt savu suverenitāti. Statistika liecina, ka gada laikā aptuveni 200 tūkstoši Latvijas piena aiziet pārstrādei uz Lietuvu. Tas ir vairāk, nekā RPK un VP pārstrādā kopā. Lietuvā uzņēmumi ir stiprāki, tiem ir stipra lielveikalu ķēde, caur kuru šis pārstrādātais piens atgriežas Latvijā. Man nekas nav pret Igaunijas un Lietuvas uzņēmumiem, tie ir mūsu kolēģi, ar kuriem vēlamies konkurēt. Lai to izdarītu, vispirms jāiegulda ražošanas jaudā, tad mārketingā. Ar to ir problēmas, - neviens no RPK produktu zīmoliem šobrīd nav ekonomiski «vesels», tie netiek no mārketinga viedokļa pareizi balstīti. Domāju, nākotnē tie varētu būt divi trīs spēcīgi zīmoli. Zem tiem tiks strukturēts produktu sortiments.
Kā varētu mainīties piena iepirkuma cena?
Kā jau minēju, mēs zinām, kā pārdot piena produktus Krievijā, bet ir vajadzīga izejviela. Ceru, ka Latvijā pieaugs piena ražošana, jo pārstrādes jaudu ziņā ir laba rezerve. Iepirkuma cena, manuprāt, ir sasniegusi optimālā balansa līmeni, jo pienu kā izejvielu var iepirkt dažādās pasaules valstīs un īpašas novirzes no cenas nav iespējamas. Manuprāt, pašreizējā cena Latvijā motivē lauksaimniekus ražot pienu.
Ar ko Latvijā ražots produkts varēs iekarot Krievijas tirgu?
Pirmkārt, mārketinga aspekts, jo Latvija un Rīga Krievijas tirgū ir ar ļoti labu skanējumu. Gandrīz kā kvalitātes zīme, - kaut kas saistīts ar Eiropu, tādas siltas jūtas. Protams, arī Jūrmala, kas veido šo pozitīvo emociju kokteili. Par galveno zīmolu Krievijā varētu kļūt Rasa, un noteikti parādīsim to, ka šī produkta izcelsmes valsts ir Latvija. Piena produktiem izcelsmes vietai ir liela nozīme. Otrkārt, Latvijā vienmēr ir ražoti ļoti kvalitatīvi lauksaimniecības produkti un to visi atceras. Šis mantojums ir jāpaceļ, jāatsvaidzina. Treškārt, tehnoloģijas, kur mēs ieguldām, sniegs priekšrocības, salīdzinot ar Krievijas ražotājiem.
Vai esat izjutis aizdomīgumu, kas izplatīts Latvijā, saskaroties ar investīcijām no Krievijas?
Vēl neesmu izjutis, varbūt tikai pagaidām (smejas). Krievijā TV var redzēt ļoti daudz ko, - par Latviju, citām valstīm. Taču man ir savs redzējums, un varu teikt, ka es Latvijā jūtos ļoti komfortabli gan kā cilvēks, gan kā uzņēmējs. Nupat biju teātrī - varēju aiziet žaketē bez mēteļa, desmit minūtēs. Tik tuvu! Maskavā man būtu trīs stundas jāgatavojas un jāceļo līdz teātrim.