Parasti norobežojos no «komentāriem» sociālajos tīklos, bet gadās - izlasu. Teiksim - pa dzīvnieku līniju. Parasti tās ir standarta frāzes, sak, ko tās kaķu (suņu) vecenes rosās, labāk būtu glābušas bērnus, palīdzējušas sirmgalvjiem; kaķi ir netīrība, smirdoņa, vēl arī runču razborkas un aurēšana… Nost, aizdrīvēt, iznīcināt, un tad «komentētāji» dzīvos laimīgi šajā Māras zemē.
Man nav grūti iedomāties, kādi pārspriedumi nāks par manas šīsdienas raksta varones Līgas Lerhas galvu - 21 kaķis trīsistabu dzīvoklī? Nenormālā!
Izrādās, mēs, cilvēki, esam bīstami cits citam. Taču - vai anonīmais nolādētājs pats palīdzējis kādam bārabērnam vai sirmam kaimiņam ienesis siltas zupas šķīvi, viņa istabu izmazgājis? Vai pats, saņēmis Dieva dotu dzīvību šajā saulē, iedomājas, ka katra dzīvība (arī kaķa, arī zirnekļa) ir tikpat godājama kā viņa paša esība? Dievs svētījis tos, kas sapratuši cilvēcības jēgu, un iet un palīdz. Vieni glābj cilvēkus, citi zaļo dabu un putnus, vēl citi - suņus, kaķus, mājlopus. Īstā labdarība jebkurā jomā pastāv tikai laba darīšanas dēļ. Ja katrs kaut vienam palīdzētu, tas radītu lielu savstarpēju drošību, izraisot krasu līdzcietības pieaugumu.